Ja domāju par to, kāpēc cilvēki pret sevi neizturas laipni un ar mīlestību, tad, protams, viens no iemesliem ir tajā, ka šādu laipnību un beznosacījuma mīlestību viņi īsti nav iepazinuši tad, kad viņiem tā bija ārkārtīgi nepieciešama – savā bērnībā. Tā nu mēs turpinām izturēties pret sevi tā, kā izturējās pret mums, un ir grūti noticēt, ka esam pelnījuši ko vairāk.
Tomēr vēl ir kāds nozīmīgs iemesls, kāpēc daudzi šo nemaina pat tad, ja apzinās, ka tā ir viņu grūtība. Tas slēpjas bailēs no tā, ka pārmaiņas vispirms nenesīs tikai patīkamas izjūtas. Būs arī jaunas sāpes un vilšanās, tāpēc reizēm drošāk liekas atgriezties pie vecajām, tik pazīstamajām, kas slēpjas sevis nemīlēšanā.
Šīs ir sešas nepatīkamas patiesības, ar kurām Tu, iespējams, sastapsies ceļā uz sevis iemīlēšanu (taču tas nenozīmē, ka tas nav tā vērts!):
- Cilvēki aizies – tiklīdz pārstāsi izdabāt citiem un sāksi nospraust robežas, Tu vari zaudēt tos, kam vairāk interesēja tas, ko Tu vari paveikt viņu labā, nevis Tu pati.
- Tas sāpēs – tas var būt sāpīgi apzināties, ka ilgu laiku esi nejauki izturējusies pati pret sevi.
- Daudz kas kļūs mazsvarīgs – tas, kas Tev agrāk likās svarīgi, pēkšņi kļūs maznozīmīgs un otrādi. Piemēram, Tevi vairs nesatrauks Tavs ķermeņa svars vai citu viedoklis par Tevi, bet Tevi vairāk interesēs Tava mentālā veselība un nesteidzīgi pavadīts laiks ar sevi.
- Parādīsies konflikti ar draugiem un ģimenes locekļiem – sevis iemīlēšana Tevi izmainīs, taču pārmaiņas apkārtējiem var šķist biedējošas. Tāpēc tas ir normāli, ja Tavi apkārtējie pēkšņi izrādīs pretestību.
- Apkārtējie teiks aizskarošas frāzes – piemēram: “Tu vairs neesi Tu pati. Kopš kura laika Tu esi kļuvusi tik egoistiska?”
- Tu sāksi apzināties, kurš izturas pret Tevi ar necieņu – ja agrāk Tu bez īpašiem iebildumiem pieņēmi to, kā citi pret Tevi izturas, tad tagad Tev liksies sāpīgi, ja viņi Tevi necienīs un pret Tevi slikti izturēsies.
Vai Tu pazīsti šīs bailes? Vai vēlies tām ieskatīties acīs un tomēr iemīlēt sevi?
