Neļauj savām šaubām atņemt tev prieku par dzīvi!

Bieži psihoterapijas procesa sākumā dzirdu no klientiem stāstus par to, ka neseko savām vēlmēm un iekšējam aicinājumam, jo nemitīgi šaubās. Vai tā būs pareizi? Vai es tiešām to spēšu? Vai tas ir īstais, ko man darīt? Bet ja nu man neizdosies? Šādi un līdzīgi jautājumi, kas turpina veidoties galvā, tā arī parasti paliekot bez jēdzīgām atbildēm, laupa iespēju priecāties par dzīvi un sevi tajā. Skaidrs, ka ne visas izvēles aizvedīs tevi tieši tur, kur cerēts, būs arī apkārtceļi un klupieni, tomēr tu iesi savu individuālo ceļu, un tas vien jau var sniegt labu sajūtu par savu varēšanu.

Ja pārāk sevi apšaubīsi, par to maksāsi augstu cenu – visticamāk, nedarīsi dzīvē to, ko patiešām vēlies, un līdz ar to pastāvīgi jutīsies neapmierināts. Šaubas par sevi izjūt gan sievietes, gan vīrieši, tikai bieži sievietēm tās vieglāk ārēji novērot un viņas ir arī drosmīgākas tās atzīt sev un nereti arī citiem. 

Kas tad nosaka to, vai dzīvē piedzīvosi šaubas par sevi? Visbiežāk tās rada saņemtā kritika no citiem un satraukšanās par to, ko domā apkārtējie. Cik lielas būs tavas šaubas, noteiks tavs pašvērtējums. Jo lielāka atšķirība būs starp tavu “reālo es” (kāds es esmu?) un tavu “ideālo es” (kāds es vēlētos būt?), jo lielākas šaubas par sevi piedzīvosi. 

Patiesībā visas emocijas, arī pašvērtējums un pašcieņa, rodas attiecībās ar citiem cilvēkiem, īpaši jau vecākiem tavā agrā bērnībā. Ja esi piedzīvojis drošību, beznosacījuma mīlestību un pieņemšanu, tad visticamāk tevī ir nostiprinājusies pārliecība, ka esi pietiekami labs cilvēks pietiekami labā pasaulē. Ar šādu uzskatu tev ir vieglāk tikt galā ar pašapziņas satricinājumiem, piedzīvojot kādas dzīves grūtības vai negaidītus likteņa pavērsienus.

Protams, ne tikai bērnība, bet arī tālākie dzīves gadi ietekmē to, cik spēcīgi izjutīsi šaubas par sevi. Var būt tā, ka ģimenē ir piedzīvota liela drošība, bet grūtības parādās vēlāk, – skolā tiek piedzīvota vardarbība, partnerattiecībās – šķiršanās vai dziļi ievainojumi, vai arī tavi vecāki pēkšņi šķiras un tu uzņemies par to vainu. 

Konstruktīvas un “veselīgas” šaubas parasti palīdz mācīties no kritieniem, un veiksmīgā gadījumā nonākt pie secinājuma, ka nākamreiz kaut kas jādara citādāk vai arī kaut kas jāmaina pašam sevī. Destruktīvas šaubas savukārt neveicina personības attīstību, bet liek izjust nedrošību un noniecināt sevi. Labā ziņa ir tāda – ja stiprina savu pašcieņu un uzticēšanos sev, var mazināties arī šaubas par sevi, īpaši piedzīvojot izdošanos nākotnē.

Piedzīvojot šaubas, parasti izturamies divējādi: 

  1. Dažs pieliek visas pūles, lai atvairītu šaubas. Šādā sittuācijā šaubas sāk kontrolēt viņu.  Tas tiek mēģināts kompensēt, cenšoties padarīt sevi “labāku” par citiem, tikai problēma ir tajā, ka šādi ir grūti paskatīties uz sevi kritiski.
  2. Cits savukārt pārmērīgi kritizē savu uzvedību un uzskata, ka nav pietiekami labs. Šāds cilvēks visbiežāk ir ļoti draudzīgs, čakls un piesardzīgs. Ārēji viņš var likties veiksmīgs, bet sevī iekšā nes lielas bailes un šaubas par sevi. 

Lai konstruktīvi strādātu ar savām šaubām, būtiskākais ir, nevis koncentrēties uz tām, bet gan “rakt” dziļāk, stiprināt savu pašvērtējumu, tādājādi arī šaubas zaudēs savu destruktīvo spēku. Daži ieteikumi, kas varētu palīdzēt darbā ar šaubām:

  1. Paņem pauzi – ja stipri šaubies par sevi, tu, visticamāk, neuzskati sevi par pietiekami vērtīgu, lai ar sevi strādātu. Tev vispirms ir jāiemācās pieņemt sevi tādu, kāds tu esi. Ja to spēsi, atbrīvosies no spiediena, ka vienmēr jāsasniedz kāds noteikts mērķis. Kad iegūsi mieru sevī, varēsi ar lielāku pašpaļāvību izlemt, vai vēlies turpināt attīstīties kādā jomā vai nē. Vingrinies apzinātībā, lai vairāk sajustu sevi, piemēram, ik pa laikam 5 minūtes pilnīgi koncentrējies uz savu ķermeni (kādā pozīcijā tas atrodas, ko vari sajust – temperatūras ziņā, saspringuma, atslābuma ziņā utt.).
  2. Vairo labestību sevī – iztēlojies kādu labvēlīgi noskaņotu draugu, tas var būt arī iztēlots un reāli neeksistējošs “draugs”. Kad izjūti šaubas, iztēlojies, kā šis draugs tevi iedrošina. Vari iztēloties, kā viņš vakarā tev pastāsta, kas tev pa dienu labi izdevies, par ko tu šodien priecājies un par ko esi pateicīgs. Var noderēt arī dienasgrāmatas rakstīšana, apzināti pievērst uzmanību un pierakstīt to, kas šodien izdevās.
  3. Līdzsvaro iekšējo kritiķi – vairākas dienas pēc kārtas pievērs uzmanību, kādus nievājošus vārdus tu sev saki, kad piedzīvo šaubas. Pieraksti, ko labvēlīgais draugs uz to atbildētu. Kad uzdarbojas iekšējais kritiķis, distancējies no destruktīvajām šaubām. Atgādini sev, ka tā nav patiesība, un maini savu domāšanas veidu. Ar laiku tas nostiprināsies arī tavās emocijās un uzvedībā.
  4. Atbrīvo vietu sliņķim – kad jūties noguris un izsmelts, īpaši aktivizējas šaubas par sevi. Tajos brīžos mēdzam sev nozagt atpūtu, piemēram, sākot aktīvi kārtot vai tīrīt māju. Pastiprinās sajūta, ka neesi pietiekami daudz izdarījis, un arī šaubas pieaug. Uzraksti sarakstu ar savām mīļākajām nodarbēm un ieplāno konkrētus laikus, kad ļausi sev vienkārši “paslinkot”. 

Raksta autore Vita Kalniņa.

Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.

Leave a comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Solve : *
4 + 20 =