Raidieraksts top Ģimenes psiholoģijas centrā LĪNA un šajā lapā tiek pārpublicēts.
Kas ir piesaiste un kā tā veido cilvēka pašvērtējumu? Kādus secinājumus par cilvēku attiecībām bērni izdara jau zīdaiņa vecumā? Un kāpēc ir svarīgi ieklausīties bērna raudāšanā?
Šajā sērijā Vita Kalniņa iepazīstinās ar sevi, kā arī pastāstīs par zīdaiņu psiholoģiju, piesaistes teoriju un savu misiju padarīt Latviju par iejūtīgāku vietu.
Noderīgi resursi:
Zīle Dāvidsone ir sertificēta dzemdību dūla un elpas trenere. Lai gan Zīle bērnībā sapņoja strādāt rotaļlietu fabrikā, izrādījās, ka viņai dzīvi ir lemts saistīt ar topošajām māmiņām, palīdzot viņām gatavoties dzemdībām.
Sarunā ar Vitu Kalniņu, Zīle stāsta, kas ir efektīva gatavošanās dzemdībām, kā dūlas klātbūtne var atvieglot dzemdības ne tikai mammai, bet arī tētim, un kas, viņasprāt, ir kopīgs dzemdībām un autovadīšanas eksāmenam.
Atbalsti raidierakstu, “uzsaucot” raidieraksta komandai virtuālu kafiju: https://www.buymeacoffee.com/attiecibas
Bērniņa ienākšana pasaulē vienmēr ir brīnums un tas nezūd arī tādā jomā kā ģenētika, kur šķietami viss tiek kontolēts. Ārste-ģenētiķe Liene Korņejeva ir bijusi līdzās daudzām ģimenēm, veicot izmeklējumus pirms bērniņa dzimšanas vai pat ieņemšanas brīža, konsultējot vecākus ģenētisku saslimšanu gadījumos, kā arī sniedzot informatīvu atbalstu situācijās, kad jāpieņem grūti lēmumi.
Šajā sērijā Vita un Liene sarunājas par to, ko ģimene var sagaidīt no ģenētiķa konsultācijas, kā nenobīties no izmainītiem ģenētisko analīžu rezultātiem un ko ir svarīgi zināt brīžos, kad brīnums tomēr nenotiek.
UZMANĪBU! Sērijā tiek skartas tēmas, kas saistītas ar grūtniecības zaudējumu. Dažiem klausītājiem tas var izraisīt nepatīkamas emocijas.
Noderīgas saites:
Vai bērniņš spēj lasīt mammas domas, vēl atrodoties viņas puncī? Kāda nozīme, komunicējot ar mazuli, ir mammas attiecībām ar savu dzemdi? Un kā nezaudēt saikni ar bērniņu brīžos, kad dzīves apstākļi nav ne tuvu ideāliem? Attiecības ar bērniņu var sākties jau pirms viņa ieņemšanas.
Par to, kā tas notiek, Vita sarunājas ar savu kolēģi Lauru Stukli. Vēl kā maza meitene Laura sapņoja par visdažādākajām profesijām – viņa vēlējās kļūt gan par privātdetektīvu, gan ārstu un bērnudārza audzinātāju. Tagad, šķiet, kāda daļiņa no visiem bērnības sapņiem realizējas Lauras ikdienā, vadot Ģimenes psiholoģijas centra LĪNA izdevniecību un audzinot trīs savus bērnus.
Noderīgas saites:
“Dzemdības ne vienmēr ir kā taisna šoseja, nereti tās ir takas pa mežu,” tā stāsta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vecākā vecmāte Signe Irša. Viņa ikdienā pavada jaunās māmiņas pa vislīkumotākajām “takām”, lai viņas galā satiktu savus ilgi gaidītos mazuļus, un uzskata, ka vecmātes uzdevums šajā ceļā ir būt par sievietes un bērniņa sargātāju.
Šajā sērijā Vita un Signe sarunājas par to, kā sagatavoties dzemdībām, kāda ir veiksmīga sadarbība ar vecmāti un kā veidot kontaktu ar mazuli pirmajās stundās un dienās pēc viņa dzimšanas.
Noderīgas saites:
Ramona Treilona ir PEP mamma, zīdīšanas konsultante un SOS bērnu ciematu programmas “Piedzimstot bērniņam” vadītāja. Lai gan Ramona bērnībā sapņoja kļūt par skolotāju, strādājot ar jaunajām ģimenēm viņa ik dienas mācās darīt pretējo – atbalstīt, būt līdzās, bet nemācīt.
Šajā sērijā Vita un Ramona atklāj, kas vecākiem pirmajās nedēļās pēc bērniņa piedzimšanas ir nepieciešams visvairāk, kā pasargāt sevi, kad dažādu viedokļu par bērniņa aprūpi ir pārāk daudz, un kā tuviniekiem iejūtīgi atbalstīt jauno ģimeni.
Noderīgas saites:
Raidieraksts “Pirmās attiecības” ir ne tikai vieta, kur jaunie vecāki var smelties zināšanas no dažādu jomu profesionāļiem, bet arī vieta, kur sadzirdēt reālus pieredzes stāstus no citām mammām. Šajā sērijā sagaidām pirmo drosmīgo mammu – Daigu Koļesņičenko. Daiga ir mūzikas skolotāja, kora diriģente un viena no “Preiļu Brīvās skolas” dibinātājām. Daigai jau bērnībā patika spēlēt “mājas” un iztēloties, kā tas būs, kad viņai būs bērni, taču to, ka viņi būs veseli trīs – tas bija pārsteigums viņai pašai.
Sarunā ar Vitu Daiga atklāti stāsta par savu pieredzi, kļūstot par mammu, savu ceļu līdz dziedinošām dzemdībām un to, kas viņai palīdzēja sajust mieru pēcdzemdību periodā.
Noderīgas saites:
Ikdienas dzīvē dažādas emocijas mūs piemeklē viļņiem, taču, kad runa ir par bailēm, reizēm var likties, ka priekšā bango vesela jūra, it īpaši tik pārmaiņām bagātā laikā kā bērniņa gaidībās. Tomēr kā neļaut bailēm nomākt šo, citādi tik skaisto dzīves posmu?
Šajā sērijā Vita sarunājas ar kolēģi, Ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģi un divu bērnu mammu Daci Melngalvi, apspriežot izplatītākos cēloņus bailēm grūtniecības laikā un metodes, kas var palīdzēt apstāties, ieraudzīt savas bailes un palaist tās vaļā.
Noderīgas saites:
Katrās dzemdībās līdz ar bērniņu piedzimst arī mamma, kurai jāpieņem ne tikai jauna atbildība, bet bieži liekas – arī jauns ķermenis. Kādas ķermeņa pārmaiņas ir sagaidāmas pēcdzemdību periodā? Un vai šīm pārmaiņām vienmēr ir jānāk komplektā ar fizisku diskomfortu?
Par šiem un citiem svarīgiem jautājumiem Vita sarunājas ar šīs nedēļas viešņu Daigu Baranovsku – ginekoloģi medicīnas sabiedrībā ARS un ārstu praksē Quartus. Daiga jau 20 gadus strādā kā konsultējošs un operējošs ārsts, taču pēdējos 7 gadus Daigas īpašā interese ir estētiskā ginekoloģija, ar ko Daiga palīdz sievietēm atgūt gan emocionālo, gan fizisko labsajūtu pēc mazuļu laišanas pasaulē.
Noderīgas saites:
Kad Dace bija maza meitene, viens no viņas sapņiem bija strādāt cirkā. Tagad, kad Dace ir pieaugusi, viņa ikdienā konsultē jaunos vecākus, no kuriem daudzi paši ir gatavi kļūt teju par cirka māksliniekiem un rādīt visus iespējamos trikus, lai tikai viņu bērniņš beigtu raudāt. Bet vai raudošam bērnam tas ir pats nepieciešamākais? Vai arī tas ir nepieciešams pašiem vecākiem?
Šajā sērijā Vita sarunājas ar savu ilggadējo kolēģi Ģimenes psiholoģijas centrā LĪNA, psiholoģi un PEP mammu Daci Čibli, kura jau kopš 2005. gada vada mammu un mazuļu grupas, vecāku atbalsta grupas, kā arī seminārus par audzināšanas jautājumiem. Vita un Dace sarunāsies par to, kā atšifrēt iemeslu bērna raudāšanai, un ar kādām grūtībām saskaras paši vecāki, cenšoties nomierināt ne tikai bērnu, bet arī paši sevi.
Noderīgas saites:
Daces Čibles video lekcijas “LĪNA”:
https://lina.lv/shop/berna-audzinasana-ar-cienu-video-lekcija/
https://lina.lv/shop/ieraksts-gatavosanas-bernudarza-gaitam/
Kristīne jau kopš bērnības zināja, ka vēlas strādāt ar bērniem, tādēļ, studējot medicīnu, viņai nebija ilgi jādomā, lai nolemtu, ka savu ikdienu viņa veltīs pašiem mazākajiem pacientiem – zīdaiņiem. Pašlaik Kristīne strādā par neonataloģi gan Rīgas Dzemdību namā, gan Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņa pieredz gan visskaistākos satikšanās brīžus, gan arī pirmos izaicinājumus vecāku un bērnu attiecībās.
Sarunā ar Vitu Kristīne dalās ar saviem novērojumiem no dzemdību zāles un pārdomām par to, kā vecāku zināšanas atšķiras teorijā un praksē, biežākajiem pārpratumiem vecāku un bērnu komunikācijā, kā arī to, kas jaundzimušajiem bērniem visvairāk nepieciešams, ienākot jaunajā ģimenē.
Noderīgas saites:
Raidierakstā “Pirmās attiecības” mēs turpinām aicināt ne tikai zinošus speciālistus, bet arī vecākus, kuri vēlas dalīties ar savu personisko pieredzi. Šajā sērijā sagaidām jau otro drosmīgo mammu – Ievu Brīdaku.
Kad Ievai piedzima pirmais bērns, viņai bija tikai 22 gadi, un viņa studēja, lai kļūtu par veterinārārsti. Tagad Ieva ir atradusi citu aicinājumu – būt par pilna laika mammu savām trim burvīgajām meitām. Tomēr ceļš līdz šādam lēmumam nav bijis tik vienkāršs, kā varētu šķist. Sarunā ar Vitu Ieva atklāti stāsta, par savu cīņu ar pārslodzi, atveseļošanos no depresijas, un arī visu to skaisto, kas ik dienas viņai atgādināja – paliks taču vieglāk.
Noderīgas saites:
Vai es būšu laba mamma? Tas ir jautājums, kas nereti nodarbina topošās mammas, gan tās, kuras gaida bērniņu, gan tās, kuras ar saviem partneriem vēl tikai apsver šo soli. Bet vai katrā sievietē ir “iekodēts” šis mātes gēns? Un ja tā, tad kādēļ dažām mammām šo lomu pieņemt liekas tik dabiski, kamēr citām ir jācīnās, lai to apvienotu ar pārējām savas dzīves daļām?
Par šiem jautājumiem Vita sarunājās ar Gintu Ratnieci – sertificētu psihoterapijas speciālisti, supervizori un lektori ar vairāk kā 25 gadu pieredzi. Ginta ir padziļināti apguvusi Junga analītisko psiholoģiju, ko savā praksē apvieno ar citiem psihoterapijas veidiem. Gintas pārdomas par dažādiem ar psiholoģiju saistītiem tematiem var dzirdēt arī podkāstā “Runāt ar Gintu”.
Noderīgas saites:
Kad Justīne bija maza meitene, viņa nedomāja, ka nākotnē būs mamma. Augstāk par visu Justīne vērtēja neatkarību, tādēļ ģimene viņas nākotnes plānos neietilpa, tomēr, satiekot īsto cilvēku, viņas domas mainījās un tagad Justīne audzina savu nu jau vienu gadu veco dēliņu.
Šajā sērijā Justīne sarunājas ar Vitu par iekšējām pārmaiņām, ko viņa piedzīvoja, kļūstot par mammu, par to, kā izmainījās viņas viņas partnerattiecības ar draugu un kā elpošana viņai palīdzēja tikt galā ar lielākajiem izaicinājumiem, sagaidot savu dēlu pasaulē.
Noderīgas saites:
Latvijā ir vismaz 70 mammas, kuras Jana var saukt par savējām, jo tieši tik daudz mammu Jana ir atbalstījusi, strādājot par dzemdību dūlu. Vēl vairāk ir to mammu, kurām Jana ir palīdzējusi tikt galā ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem pēc dzemdībām – zīdīšanu.
Šajā sērijā Jana un Vita sarunāsies par mammas emocijām, piedzīvojot zīdīšanas grūtības, to, kā zīdīšanu var ietekmēt mammas labsajūta, un kā mainītos mūsu dzīve, ja mammas varētu zīdīt savus bērnus atklāti.
Noderīgas saites:
Lai cik pieauguši mēs nejustos, katrā cilvēkā, arī katrā vecākā mīt iekšējais bērns, kas reizi pa reizei pārņem varu pār viņa emocijām. Tas var būt gan saules bērns, kas dzīvē ienes bērnišķīgu prieku un radošumu, gan ēnas bērns, kas maza nieka dēļ var ieraut aizvainojuma bezdibenī.
Katra no šīm personības daļām runā it kā savā valodā, bet šīs nedēļas viese, grāmatas “Tavs iekšējais bērns grib atrast mājas” tulkotāja Baiba Cekule ir apguvusi tās abas. Šajā sērijā Baiba un Vita sarunāsies par to, kā bērna piedzimšana vecākos var pamodināt iepriekš snauduļojošo iekšējo bērnu, kā ar viņu satikties un, iespējams, ļaut viņam pat parotaļāties ar saviem īstajiem bērniem.
Noderīgas saites:
Solvita ir mamma diviem nu jau pieaugušiem dēliem, taču vēl šodien viņa atceras trauksmi, ko viņā raisīja viņas pirmā bērniņa raudāšana, kurai neviens nevarēja saprast cēloni. Atminoties, cik ļoti viņai pašai būtu noderējusi kāda pieredzējusi mamma sev līdzās, Solvita jau 10 gadus sniedz atbalstu un iejūtību citām jaunajām mammām.
Šīs sērijas viešņa Solvita Neija ir viena no pirmajām PEP mammām Latvijā, kā arī neatsverama kolēģe “Līnas” komandā. Šajā serijā Vita un Solvita sarunāsies par to, kas visbiežāk traucē jaunajām mammām saprasties ar saviem mazuļiem, kā mazuļi var pastastīt par savām vajadzībām un kā PEP mamma var palīdzēt nonākt pie paša svarīgākā – mammas un mazuļa miera.
Noderīgas saites:
Kas ir kopīgs jaunajiem rakstniekiem un jaunajiem tētiem? Kā piedzimst tētis un kā viņa iekšējā pasaule atšķiras no viņa partneres?
Uz šiem jautājumiem Vita meklēs atbildi kopā ar cilvēku, kurš zina, ko nozīmē būt blakus gan maza bērna, gan jaunā rakstnieka pirmajiem soļiem – tā ir žurnāliste, rakstniece, grāmatu “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” un “Niķu nav!” redaktore Iveta Troalika.
Noderīgas saites:
Ieva Ozoliņa ir fizioterapeite un topošā PEP mamma. Tā kā Ieva uz savas ādas ir izjutusi, kā tas ir, vienai pašai maldoties starp mulsinošām diagnozēm un neizlasāmiem medicīniskiem terminiem ar bērniņu uz rokām, tādēļ, strādājot kā fizioterapeitei, viņa zina, cik svarīgi ir ne tikai izveidot kontaktu ar bērniņu, bet arī viņa mammu.
Šajā sērijā Ieva un Vita apspriedīs, kas var izraisīt paaugstinātu muskuļu tonusu mazuļiem, kā mammas satraukums var ietekmēt bērniņa fizisko attītību un cik liela ietekme uz bēbīša un vecāku labsajūtu var būt pareizai bērna aprūpei.
Noderīgas saites:
Palūkojoties dabā, varam ieraudzīt, ka lielākā daļa dzīvnieku mazuļu piedzimst jau patstāvīgi – tie uzreiz pieceļas kājās, sāk meklēt ēdienu un komunicēt ar apkārtējo vidi. Toties cilvēka mazulim pirmos dzīves mēnešus ir nepieciešams nepārtraukts atbalsts un vecāku mīļums, līdz viņš ir spējīgs nostāties uz savām kājām un ieņemt vietu jauniepazītajā pasaulē. Bet vai šāds pats atbalsts un mīļums pirmajos mēnešos nav nepieciešams arī jaunajai mammai un tētim, pirms viņi ir gatavi ieņemt jauno lomu savās dzīvēs? Kā to jaunajiem vecākiem vislabāk sniegt?
Par šiem un citiem jautājumiem, kas skar pēcdzemdību periodu, Vita sarunāsies ar dzemdību dūlu, grūtniecības aprūpes centra “Mīļotava” veidotāju Sanitu Bergmani.
Noderīgas saites:
Šajā sērijā turpinām sniegt telpu jaunajām māmiņām, kurā dalīties ar saviem pieredzes stāstiem.
Šajā sērijā sarunāsimies ar Ingu. Ingas meitiņai Fionai ir tikko apritējis pusgads, un, kamēr Fiona ar katru dienu aug arvien lielāka un smaidīgāka, Inga reflektē par to, ko šis laiks ir nozīmējis viņai, kādi rituāli ir palīdzejuši viņai saglabāt iekšējo mieru pēcdzemdību periodā un kā šis laiks ir atmodinājis atmiņas no viņas pašas bērnības.
Noderīgas saites:
UZMANĪBU! Sērijā tiek skartas tēmas, kas saistītas ar grūtniecības zaudējumu. Dažos klausītājos tas var izraisīt nepatīkamu emocionālu reakciju.
Kad Katrīna bija maza meitene, viņai patika ar lellēm “spēlēt dakterus”, taču kad visas lelles jau bija sadakterētas, viņa uz guļamistabā uzburtās skatuves iejutās arī citās lomās. Lai gan Katrīnas ceļš pretēji vecāku gaidām tālāk aizveda pie medicīnas nevis mākslas, kāda mākslinieciska superspēja ir saglabājusies viņā vēl šodien – spēja runāt par to, ko citi aiz bailēm labprātāk noklusē.
Šīs sērijas viešņa ir ārste-ginekoloģe Katrīna Puriņa Liberte, un šajā sērijā viņa kopā ar Vitu sarunāsies par sievietes fizisko un emocionālo ceļu līdz atlabšanai pēc grūtniecības zaudējuma.
Noderīgas saites:
Kad Ilze bija maza meitene, līdzīgi kā daudzas citas meitenes viņa sapņoja kļūt par skolotāju. Kā Ilze pati stāsta, šis sapnis ir daļēji piepildījies, tikai dzīve iegrozījusies tā, ka viņai ir sanācis mācīt nevis mazus bērnus, bet gan viņu vecākus.
Šajā iedvesmojošajā sarunā Vita kopā ar dūlu un vairāku “Līnas” grāmatu tulkotāju Ilzi Kuduliņu pievērsīsies tematam, kurā daudzām sievietēm zināšanu pietrūkst, bet slikti skolotāji nav tālu jāmeklē. Šajā sērijā varēsi uzzināt kā sievietei iepazīt savu seksualitāti, kā rūpēties par savām ķermeņa robežām, īpaši pievēršoties pēcdzemdību periodam, un kā mīlēt sevi un citus, esot tādai, kāda esi.
Noderīgas saites:
UZMANĪBU! Sērijā tiek skartas tēmas, kas saistītas ar grūtniecības zaudējumu. Dažos klausītājos tas var izraisīt nepatīkamu emocionālu reakciju.
Kādreiz Silvai šķita, ka viņa kļuva par mammu, kad pasaulē ienāca viņas vecākais dēls. Lai gan Silva to uzreiz nesaprata, tas patiesībā notika daudz agrāk – kad viņas dzīvi izmainīja zvaigžņu bērniņš, kuram tagad ir atvēlēta īpaša vieta viņas dzīvē.
Šīs sērijas viešņa ir Silva Atvara – PEP mamma, kā arī “Līnas” ārējā tēla veidotāja. Silva ir atbalstījusi daudzas sievietes, kuru ceļš kā jaunajām mammām ir iesācies tieši šādi, tādēļ šajā sarunā ar Vitu, Silva pastāstīs, kādās situācijās līdzjūtībā pasniegta roka, var izrādīties pļauka sērojošajiem vecākiem, kādēļ ir būtiski atstāt vietu ģimenē arī aizgājušam bērniņam un kā šis zaudējums var ietekmēt nākamās grūtniecības.
Noderīgas saites:
Kad Ieva bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par baletdejotāju. Pielipusi pie televizora, viņa stundām ilgi varēja vērot graciozās dejotājas uz ekrāna, un iztēloties sevi kā vienu no viņām, līdz brīdim, kad starp meiteni un viņas sapni iespraucās apkārtējo viedokļi, par to kā būtu jāizskatās baletdejotājai. Lai gan Ieva jau sen ir pieaugusi un viņas sapņi ir mainījušies, brīžiem šķiet, apkārtējo vēlme iejaukties ar savām pamācībām nav mainījusies it nemaz. To Ieva sevišķi izjuta pēc abu bērniņu piedzimšanas.
Kā sadzīvot ar apkārtējo neiejūtīgajiem komentāriem? Kā atgūt ticību savam ķermenim pēc traumatiskas dzemdību pieredzes, un kur smelties drosmi iet šai pieredzei cauri atkal? Par to, kā atgūt savu iekšējo drošības sajūtu, šajā sērijā pastastīs Ieva – divu bērnu mamma un fitnesa trenere.
Noderīgas saites:
Pēc bērniņa piedzimšanas, kad jaunās māmiņas prātu aizņem nebeidzamas rūpes par mazuli, kam pa virsu kā tumšs mākonis vēl karājas nesenā dzemdību pieredze, ir labi, ja jaunajai māmiņai ir atbalsta komanda, kas varētu parūpēties par pašas mammas vajadzībām. Tomēr jaunās māmiņas partnerim, labākajai draudzenei, mammai vai vīramātei visbiežāk būs ļoti atšķirīgas izpratnes par to, kā vislabāk šīs rūpes izrādīt.
Tādēļ uz šīs nedēļas sarunu Vita ir uzaicinājusi savu kolēģi Līgu Zelmeni-Laizāni. Savā ikdienā Līga māca topošās PEP mammas un dūlas, kā arī vada mammu un mazuļu grupas, bet šajā sērijā viņa pastāstīs par to, kā mēs katrs savā ikdienā varam “sasildīt” jaunās mammas gan ar vārdiem, gan darbiem.
Noderīgas saites:
Nereti teikts, ka, lai izaudzinātu bērnu, ir nepieciešams vesels ciems. Lai veidotu raidierakstu, ir tieši tāpat! Raidieraksta “Pirmās attiecības” 1 gada jubilejā Vita dalīsies pārdomās par to, cik liela nozīme savam “ciemam” ir ne tikai raidieraksta ierakstīšanā, bet bet arī bērna attīstībā, par dažādiem veidiem, kā apkārtējie var bagātināt bērna izpratni par drošām attiecībām, kā arī ierastiem šķēršļiem, kas var traucēt vecākiem uzticēt mazuļa pieskatīšanu citiem.
Noderīgas saites:
Kad Liene bija maza meitene, viņai ļoti patika auklēt mazākos bērnus. Vecāki un kaimiņi nereti jokoja, ka līdz pieaugušam vecumam, viņai jau sen būs apnicis darboties ar mazajiem, taču tā vietā rūpes par pašiem mazākajiem un viņu mammām ir kļuvušas par Lienes dzīves aicinājumu.
Šajā sērijā Vitas sarunāsies ar vecmāti Lieni Draugu par atkārtotām dzemdībām, ko sievietes var un nevar ietekmēt šo dzemdību gaitā un kāda ir vecmātes loma, atbalstot sievieti šajā pieredzē.
Noderīgas saites:
Kristīne Zavele ir fotogrāfe, PEP mamma, un personīgās izaugsmes trenere. Strādājot kā fotogrāfe, Kristīne piedāvā iemūžināt ģimenes košākos kopābūšanas mirkļus – gaidības, bērna pirmās dzīves dienas un pat dzemdības. Daļu burvības un siltās atmosfēras, ko Kristīne ikdienā uzbur saviem klientiem, Kristīne ir uzdāvinājusi arī “Līnai”, jo viņas fotogrāfijas daiļo arī mūsu grāmatas “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” un “Niķu nav!”
Par to, ko nozīmē būt līdzās jaunajai ģimenei vistrauslākajos mirkļos, kas fotosesijai kopīgs ar terapiju, un cik liela ietekme vienai fotogrāfijai var būt uz visas ģimenes labsajūtu, klausies jaunākajā raidieraksta sērijā.
Noderīgas saites:
Kad Sandis bija vēl mazs zēns, viņš nākotnē sevi iztēlojās kā ugunsdzēsēju, kurš palīdzētu cilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimē. Lai gan Sandis par ugunsdzēsēju nekļuva, pie viņa vēršas cilvēki, kas ir nokļuvuši cita veida krīzēs – visbiežāk savās attiecībās.
Šīs nedēļas viesis Sandis Ratnieks ir sistēmiskais ģimenes terapeits, kurš savā ikdienā konsultē neskaitāmas ģimenes un pārus, kas ir nonākuši attiecību grūtībās. Sarunā ar Vitu viņš dalīsies pārdomās par to, kas mainās pāra attiecībās, kad ģimenē ienāk bērns, kas raksturo attiecību krīzi un kas ir tie rīki, kas pārim var palīdzēt no tās izkļūt.
Noderīgas saites:
Bērna ienākšana ģimenē ir izaicinājums ne tikai fiziski un emocionāli, bet arī finansiāli, pie tam nereti to visskaudrāk izjūt tie pāri, kuri savās attiecībās vispār nav pieraduši runāt par naudu. Visiem zināms, ka naudai piemīt liela vara, bet vai tu zini tieši cik liela vara naudai ir pār tavām partnerattiecībām?
Šajā sarunā ar finanšu eksperti un kouču Egiju Veisu varēsi uzzināt, cik cieši psiholoģija ir saistīta ar naudu, kādas kļūdas jaunie vecāki visbiežāk pieļauj ar savām finansēm un kā runāšana par naudu var ne tikai šķelt attiecības ģimenē, bet arī palīdzēt tām kļūt tuvākām.
Noderīgas saites:
Kad Dita bija vēl maza meitene, visās pašiestudētajās ludziņās viņa vienmēr spēlēja mammu, un tā ir palikusi viena no svarīgākajām lomām Ditas dzīvē vēl joprojām – gan kā mammai saviem trim bērniem, gan kā PEP mammai auklējot un konsultējot citas mammas.
Viens no tematiem, kas Ditas darbā un reizēm arī personiskajās attiecības rada visvairāk jautājumu un pat satraukumu, ir saitīts ar ilgo zīdīšanu. Bet cik ilgi skaitās “ilgi zīdīt?” Kā mammai, kura ilgi zīda, parūpēties par savu fizisko un emocionālo labsajūtu? Kā norobežoties no negatīvajiem vēstījumiem sabiedrībā, nenorobežojoties arī no citu cilvēka atbalsta? Pārdomas par šiem jautājumiem klausies šīs nedēļas raidieraksta sarunā, kurā Vita sarunāsies ar PEP mammu un zīdīšanas konsultanti Ditu Kauliņu.
Noderīgas saites:
Klinta Stjasule ir medmāsa, uztura speciāliste un uzturam veltītā bloga Foodpreplv veidotāja, kurā Klinta dalās ar idejām, kā ēst vienkāršāk, veselīgāk un taupīgāk. Klinta tic, ka mūsu attiecības ar ēdienu ietekmē ne tikai mūsu labsajūtu ikdienā, bet arī attiecības ar mums tuvajiem cilvēkiem, tādēļ tās jāizkopj jau no agra vecuma.
Šajā sarunā Klinta un Vita sarunāsies par to, kā uzsākt bērna piebarojumu, kas ir mazulim atbilstoši pārtikas produkti un kā iedrošināt bērnu iepazīties ar dažādiem ēdieniem, saglabājot cieņpilnu attieksmi pret bērnu un viņa izvēlēm.
Noderīgas saites:
Kad Agnese bija maza meitene, viņas sapnis bija kļūt par skolotāju. Arī tagad Agnesei patīk gan mācīt, gan mācīties pašai, un varbūt tieši tāpēc viņas karjeras ceļš veda ārpus Latvijas. Varētu domāt, ka nekas neliek apgūt tik daudz jauna kā pārcelšanās uz dzīvi citā valstī – ja nu vienīgi kļūšana par mammu!
Agnese jau 8 gadus dzīvo Francijā, un tieši tur viņa sagaidīja savu pirmo bērniņu. Šis ir ne tikai stāsts par to, kā Agnese ārzemēs gatavojās savām pirmajām dzemdībām, sākot ar šķēršļiem, meklējot savu ginekoloģi, līdz pat pārsteigumiem dzemdību zālē, bet arī par to, kā saglabāt iekšējo mieru, ja nekas no plānotā nepiepildās.
Noderīgas saites:
Kā aktrise Jana ir pieradusi savu laiku atdot citiem. Tomēr, iespēlējoties vienā no svarīgākajām dzīves lomā – mammas lomā – Janai ir bijis jāmācās, kā savus mērķus teātrī apvienot ar rūpēm par bērniņu, kas tāpat kā skatītāji pieprasa, lai tu atdod sevi visu.
Ko tas nozīmē aktrisei un radošai personībai kļūt par mammu? Šajā sērijā par sevis atklāšanu no jauna, par trauksmi grūtniecības un pēcdzemdību periodā un par bailēm atpalikt profesionālajā dzīvē Vita sarunāsies ar Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra aktrisi Janu Herbstu.
Noderīgas saites:
Kad Solvita bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par arheoloģi, taču tā vietā, lai dotos uz eksotiskām vietām un meklētu dziļi apraktus dārgumus, Solvita dodas tepat pie jaunajām mamiņām, un meklē, kas ir aprakts tur. Nereti tās ir tieši jaunās māmiņas emocijas, kuras vajag ieraudzīt zem biezas nemazgātu drēbju, negulētu nakšu un nepadarītu darbiņu kārtas, un palīdzēt pārgurušajai mammai tās izcelt gaismā.
Šīs sērijas viešņa ir PEP mamma Solvita Stengrēvica–Gravīte. Vita un Solvita sarunāsies par mammas pārgurumu, kas to rada un par sarežģītajām emocijām, kas nereti mammai ne tikai traucē lūgt palīdzību grūtos brīžos, bet arī to pieņemt, kad tā tiek piedāvāta.
Noderīgas saites:
Kad Viktorija bija maza meitene viņa nezināja, par ko vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, taču viņa nereti iedvesmojās no tā, ko pačuksteja priekšā apkārtējie. Liekas, kad Viktorijai ceturtā bērniņa vietā pieteicās divi, arī to viņai pasaule bija jau pateikusi priekšā.
Vecāki, kuriem ir vairāki bērni ar mazu gadu starpību, nereti izjūt īpaši lielu slodzi, bet kā tas ir sagaidīt pasaulē divus bērniņus, kuriem šādas vecuma starpības nav nemaz? Par to pastāstīs šīs sērijas viešņa Viktorija Ozola – dvīņu, kopumā piecu bērnu mamma, kā arī Montessori pedagoģe un bloga “Es pats!” veidotāja.
Noderīgas saites:
Kad Anna bija pavisam maza meitene, viņa vēl nesapņoja, ka kādreiz kļūs par mammu, tomēr jau skolas laikā viņas prātā bija nostiprinājušies vārdi, kuros viņa sauks divus vecākos bērnus. Kad Anna ar savu vīru jau mērķtiecīgi sāka plānot satikšanos ar savu pirmo bērniņu, izrādījās, ka noejamais ceļš nebūs taisni nobruģēts celiņš līdz dzemdību namam, bet drīzāk smags un līkumots pārgājiens, kuru pieveikšanai būs nepieciešams apkopot visus savus iekšējos resursus – ceļš no ārsta uzliktas diagnozes par neauglību līdz vēl nezināmam galamērķim.
Kā nezaudēt cerību, kad centieni satikt bērniņu ilgst jau gadiem? Kā tikt galā ar neiejūtīgajiem komentāriem, kas nereti jādzird ne tikai no tuviniekiem, bet arī svešiniekiem un pat medicīniskā personāla? Par savu pieredzi ar neauglību, kas attālināja, taču neapturēja sastapšanos ar saviem bērniem, ar Vitu sarunāsies trīs bērnu mamma Anna Zaula.
Kad Lelde bija maza meitene, viņa vēlējās kļūt par dakteri. Viņas ziņkārība un degsme pret visu jauno lika viņai mērķtiecīgi virzīties uz šo profesiju arī pusaudžu gados, taču kad viņa pirmo reizi ielūkojās vaļējā cilvēka brūcē, viņa saprata, ka šis nav viņas ceļš. Leldei bija lemts ielūkoties cilvēkos citā veidā – caur neredzamajām brūcēm, kuras mums nereti uzplēš paši tuvākie.
Lelde Kāpiņa ir mediatore un ģimenes psihoterapeite, un šajā sērijā viņa sarunāsies ar Vitu par konfliktu pāra attiecībās, īpaši pievēršoties konfliktiem pēc bērniņa piedzimšanas. Sērijā uzzināsi, kā konflikts var palīdzēt pārim mazināt ciešanas, nevis tās vairot, kādi ir biežākie šķēršļi jauno vecāku komunikācijā, un kā neatrisinātie vecāku konflikti var ietekmēt bērnu nākotnes attiecības.
Šonedēļ raidierakstā “Pirmās attiecības” turpinām uzklausīt “jaundzimušo” mammu stāstus ne tikai no Latvijas, bet no visdažādākajām pasaules valstīm. Šoreiz pie Vitas ciemojas Zane no Somijas.
Lai cik daudz šķēršļu neveidotu Zanes ceļu pie dēliņa, nekas no tā nav nomācis Zanes prieku, kļūstot par mammu. Šajā sērijā uzzināsi ne tikai par Zanes pieredzi ar medicīnas personālu Somijā, bet arī par to, kāds atbalsts sievietei ir nepieciešams, lai grūta dzemdību pieredze nekļūtu par traumu.
Kad Vita bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par ārsti, par skolotāju un arī rakstnieci. Liekas, ikviens, kurš pazīst Vitu Kalniņu, saprot, ka tieši LĪNĀ visi šie trīs sapņi ir satikušies.
Šajā ļoti īpašajā sērijā, kas veltīta centra LĪNA 20. jubilejai, Vita atbildēs uz jautājumiem, ko parasti uzdod saviem viesiem. Sarunā ar savu kolēģi Tomu, Vita atgriezīses pie pirmsākumiem– pie izvēles studēt psiholoģiju, pie lēmuma dibināt pašai savu psiholoģijas centru un sava sapņa reiz uzrakstīt pašai savu grāmatu.
“Medicīna ir tik daudzpusīga un tik interesanta, un viņa sevī iekļauj daudzas lietas, kuras tu tikai atver kā jaunu lapu un atkal lasi, ” tā par savu darbu stāsta Ieva. Likumsakarīgi, ka bērnībā viņas mīļākā grāmata bija tieši medicīnas enciklopēdija, ko viņai patika šķirstīt brīvajā laikā. Šodien, kad Ieva vada savu privātpraksi, jaunu lapaspusi Ievas darba enciklopēdijā ieraksta katrs pāris, kurš griežas pie viņas pēc palīdzības.
Dr. Ieva Erciņa ikdienā strādā ar pāriem, kuri ir sastapušies ar neauglības diagnozi, un viņa atzīst, ka iemesli katram pārim var būt ļoti dažādi. Vai neauglības cēlonis vienmēr ir meklējams fizioloģijā, vai tomēr psiholoģijai arī var būt ietekme? Kā, saskaroties ar neuglību, var palīdzet ārsts, bet kā mēs varam jau laicīgi palīdzēt paši sev? To noskaidrosim šīs nedēļas raidieraksta sērijā.
Kad Evija bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par raganu un apgūt visdažādākās burvestības. Tagad, kad Evija ir pieaugusi, viņa vairs nesapņo par buršanos, toties viņai ikdienā darbojas ar cita veida maģiju – maģjiu, kuru piedzīvo ikkatra mamma, sagaidot savu bērniņu pasaulē.
Šīs nedēļas viese Evija Ridūze–Skujiņa ir dūla, sociālantropoloģe un Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja. Šajā sērijā Evija un Vita sarunāsies par dūlas lomu topošās mammas dzīvē – to kā dūla var atbalstīt mammu emocionāli, informatīvi un praktiski, atbalstot topošo mammu gan pirms dzemdībām, gan dzemdību zālē.
Jaunajiem vecākiem nekad nav bijuši pieejami tik daudz un dažādi informācijas resursi kā tagad, tomēr, kad esam izpeldējušies informācijas jūrā, mēs nereti attopamies šaubu mežā. Ko tu dari, kad tajā nomaldies? Vai tu uzreiz telefonā ieslēdz Google Maps? Varbūt piezvani mammai vai draudzenei, lai pastāsta ceļu? Vai arī seko savai iekšējai virziena izjūtai, lai aizvestu tevi mājās?
Šajā sērijā Vita stāstīs par to, kādēļ vecākiem ir kļuvis grūtāk pieņemt lēmumus saistībā ar bērnu audzināšanu, kas ir pamatā vecāku bailēm kļūdīties un kā atrast līdzsvaru starp uzticēšanos informācijai un savai intuīcijai.
Kad Ilze bija maza meitene, viņa gribēja kļūt par vetārsti un ārstēt mazās radībiņas, kuras pašas nevar izstāstīt, kas viņām sāp. Ilze nekļuva par vetārsti, toties viņa turpina tulkot tās balsis, kuras mēs vēl tikai cenšamies saprast, tai skaitā zīdaiņu balsis. Tā kā viņi nevar mums ar vārdiem pastāstīt, kas noticis, nereti viņi mums to parāda citādi – caur miegu.
Ilze ir PEP mamma un tulkotāja – viņa ir tulkojusi divas no LĪNAS grāmatām “Maigā miega grāmatu” un “Pa vidu”. Šajā sērijā Ilze un Vita sarunāsies par to, cik lielas ir jauno vecāku zināšanas par zīdaiņu miegu, ko “miega treniņi” patiesībā iemāca tavam bērnam un kā zīdaiņa miegu ietekmē ne tikai fizioloģiski, bet arī emocionāli apstākļi.
Kad Anna bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par Mārtiņu Rītiņu vai Elmāru Tanni, kuri televizorā viņas acu priekšā meta gaisā pankūkas brīvdienu rītos. Kad Anna pieauga, viņa nekļuva gluži par Elmāru Tanni, bet pietiekami tuvu – viņa kļuva par Annu Pannu, pavāri, trīs pavārgrāmatu autori, kulinārijas meistarklašu vadītāju un arī mammu.
Kā mammai paēdināt gan sevi, gan bērnus, kad nav laika pat aiziet uz tualeti? Kā mazināt gaidas pret sevi un sev pagatavotajām maltītēm, kad domās vēl virmo fantāzijas par virpuļojošajām pankūkām brīvdienu rītos? Un visbeidzot – ko tad likt vietā? Šajā sērijā uzzināsi vērtīgus padomus, kā un ko jaunajām mammām gatavot, lai ne tikai paborotu bērnus, bet arī palīdzētu sev atgūties pēc dzemdībām.
Sandra Lase ir zīdīšanas konsultante ar jau 20 gadu pieredzi, bet bija laiks viņas dzīvē, kad viņai pašai būtu noderējis iejūtīgs zīdīšanas konsultants, kas palīdzētu pieņemt informētus un tieši viņas dzīvei piemērotus lēmumus saistībā ar bērna barošanu ar krūti.
Šajā sērijā Vita sarunāsies ar Sandru par zīdīšanas konsultantu darbību Latvijā, par dažādiem mītiem saistībā ar zīdīšanu, arī to, kā izvērtēt, kādai informācijai par zīdīšanu var uzticēties.
Madaru jau no bērnības ir saistījusi matemātika un citi eksaktie priekšmeti. Lai gan Madara ir pieradusi visu plānot un analizēt, kopš pirmā bērna piedzimšanas, viņai ir bijis jāmācās “pārslēgties” uz bēbīšu pasauli, kur valda emocijas un intuīcija.
Šajā sērijā divu bērnu mamma Madara Kalniete-Ādmine dalīsies ar savu stāstu, par to, kā viņa atrada savu iekšējo “mammas” sajūtu, to, kā veidojās viņas attiecības ar dēlu, kurš ir īpaši jūtīgs, un to kā sajust savu bērnu vajadzības ar sirdi nevis prātu.
“Tā kā miglu ielaist savā ķermenī” – tā anestēziju dzemdībās ir raksturojusi kāda no Anetes pacientēm. Lai gan sākotnēji šī migla var nākt nākt kā laipnība, kā atvieglojums lielās sāpēs, Anete ir pieredzējusi arī situācijas, kurās migla izplēnot aiz sevis atstāj lielu rūgtuma sajūtu – vai tiešām es nevarēju pati? Vai anestēzija ir vienīgais, kas man varēja palīdzēt izturēt?
Par šiem jautājumiem sērijā sarunāsies Vita un Anete Eklona – anestezioloģe un jaunā mamma. Būtiski, ka Anete pēdējos 7 gadus dzīvo un strādā Francijā, kur anesteziologa loma dzemdībās daudzos veidos atšķiras no Latvijas.
Sērijā uzzināsi par to, kā savu lomu dzemdību zālē saskata pats anesteziologs, kāpēc Francijas slimnīcās katrai sievietei pirms dzemdībām ir obligāti jākonsultējas ar anesteziologu, kā arī dzirdēsi Anetes stāstu par viņas pieredzi, kļūstot par mammu Covid–19 pandēmijas laikā.
Lielu daļu no vecāku, it īpaši mammu laika aizņem tādi ikdienišķi pienākumi kā ēst gatavošana, mājas uzkopšana un bērnu vešana uz skolu, pulciņiem vai pie ārstiem. Lai gan tie šķiet it kā pietiekami vienkārši uzdevumi, realitātē katrs no tiem sevī ietver neskaitāmus citus “neredzamos” darbiņus, kurus bērni un citi ģimenes locekļi reizēm pat nepamana, bet tomēr tie rada milzīgu mentālo slodzi (mental load). Kā palikt labam vecākam, bet reizē nenovest sevi mentālā pārslodzē?
Šajā sērijā Vita dalīsies ar vērtīgām zināšanām par to, kā sadalīt bērnu aprūpes pienākumus starp abiem vecākiem, kā mācīt bērniem robežas un kāpēc ir svarīgi, lai bērni ieraudzītu ne tikai vecāku ieguldīto darbu, bet arī nogurumu.
Ne katrai sievietei ceļš līdz savai ğimenei un bērniem ir pašsaprotams — nereti tādēļ, ka viņas pašas bērnībā nav pieredzējušas laimīgu ğimenes dzīvi. Arī Madara, kura vienlaicīgi kļuva par veselu divu dēliņu mammu, atzīst, ka viņai šāds piemērs nav bijis, tomēr ar lielu iekšēju spēku viņa ir apņēmusies savu ğimeni veidot citādi.
Šajā sērijā uzklausīsim Madaras stāstu par to, kā stiprināt sevi kā mammu, kā novilkt robežas, lai sargātu gan sevi, gan bērnus un kā kļūšana par mammu ir viņai devusi lielāku pārliecību par sevi.
Kad Baiba bija maza meitene, viņa vēlējās kļūt par diplomāti. Baibas sapnis viņu aizveda līdz pat Briselei, taču atgriezusies Latvijā un izmācījusies par PEP mammu, viņa atklāja, ka diplomātijas prasmes var noderēt arī atbalstot jaunos vecākus – palīdzot viņiem meklēt vidusceļu starp savām un bērnu vajadzībām.
Šīs sērijas viešņa ir pieredzējusī PEP mamma Baiba Kauliņa, kura stāstīs par to, kā iejūtīgi pret sevi un bērnu pārtraukt zīdīšanu, kā atbalstīt mazus bērnus dzīves pārmaiņās un kāpēc ne tikai bērniem, bet arī vecākiem ir tik grūti uzsākt atdalīšanos no saviem bērniem.
“Tā cieņpilnā zīdīšanas noslēgšana nenozīmē, ka tas būs maigi, klusi un bez sāpēm, jo tā cieņa ir arī pret sevi. […] Tu parādi bērnam, ka tu cieni arī savas vajadzības.”
– PEP mamma Baiba Kauliņa
Pabeidzot vidusskolu, Agnese bija apņēmusies kļūt par kuģa vadītāju. Tomēr, pēc daudziem jūrā pavadītiem mēnešiem, viņa nolēma, ka viņai dzīvē daudz svarīgāk ir būt kopā ar cilvēkiem, kurus mīl. Tomēr ģimenes dzīvi līdzīgi kā kuģi ir jāmācās stūrēt, lai kuģis nevien turētos virs ūdens, bet lai visi uz klāja būtu laimīgi.
Šīs sērijas viešņa ir divu meitiņu mamma Agnese. Sērijā varēsi dzirdēt par Agneses sajūtām, ģimenē sagaidot otro bērniņu, ka arī viņas personīgo “recepti” harmoniskai ģimenes kopdzīvei.
UZMANĪBU! Sērijā tiek skartas tēmas, kas saistītas ar grūtniecības zaudējumu. Dažos klausītājos tas var izraisīt nepatīkamas emocijas.
“Tavs ķermenis būs bērniņam mājas uz 9 mēnešiem. Vai tās būs drošas mājas? Vai tās nebūs tādas, kur pūš caurvējš, vai pamati visu laiku drebinās?” tā Vita mēdz vaicāt klientēm, kas cenšas pieņemt lēlumu par jaunas grūtniecības uzsākšanu.
Viens no faktoriem, kas var sašūpot topošās mammas iekšējos pamatus uz ilgu laiku ir grūtniecības zaudējums. Kā atgūt iekšējo drošības sajūtu, gatavojoties grūtniecībai pēc zaudējuma? Kādas pazīmes liecina, ka mamma bailes ir guvušas virsroku un būtu ieteicams meklēt profesionālu atbalstu? Par šiem un citiem jautājumiem Vita sarunāsies ar ginekoloģi un dzemdību speciālisti Viju Veisu.
Kad Inga bija maza meitene, viņa vēlējās kļūt par skolotāju un veltīt dzīvi mācīšanai, tomēr liktenis bija paredzējis Ingai citu ceļu. Tikai pēc trešā bērna piedzimšanas, kad Inga bija izveidojusi savu ģimeni un vadīja dzīvi ārzemēs, viņa varēja atgriezties pie tā, kas viņu vienmēr ir saistījis – psiholoģijas, cilvēku vērošanas un, jā, arī mācīšanas. Ar pavisam mazu zīdaini uz rokām, spītējot lielajam attālumam un noslogotajai ikdienai ar bērniem, viņa nolēma, ka savu mammas pieredzi izmantos, lai palīdzetu citām mammām, kļūstot par PEP mammu.
Šajā sērijā Vita sarunāsies ar Ingu Bernāni par to, kā mācīšanās par PEP mammu palīdzēja apzināties savas vajadzības, kad pašas bērni vēl bija mazi, kā mammām pārvarēt grūtības var palīdzēt sava ķermeņa sajušana, kā arī par citiem “instrumentiem”, kurus PEP mammas izmanto jauno mammu atbalstam.
Kā pēc iespējas harmoniskāk atgriezties no darba pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma? Kad ir īstais laiks sākt plānot atgriešanos darbā? Kā sakārtot ikdienu, lai būtu laiks ne tikai darbam un bērniem, bet arī savām vēlmēm un vajadzībām?
Šajā sērijā sarunāsimies ar supervizori un kouču Indru Markovu, kuras palīdzību meklē sievietes, kuras pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vai citām nozīmīgām dzīves pārmaiņām meklē sabalansētu veidu, kā atgriezties darbā.
Kad Elvis bija mazs puisītis, viņš vēlējās kļūt par zinātneku. Tagad, kad Elvis ir pieaudzis, viņš ir piepildījis sapni par zinātni, ikdienā izzinot dažādus vides procesus un ar vidi saistītas tehnoloģijas, kā arī saniedzis vēl citu mērķi – izveidot ģimeni.
Kā tas ir – cilvēkam, kurš ikdienā radis pasauli vērot caur loģikas un racionālās domāšanas prizmu, iekāpt tēta kurpēs, kurām līdzi nāk pavisam citi noteikumi? Par ko uztraucas tēti un ar kādiem izaicinājumiem viņiem ir jāsaskaras, veidojot saikni ar bērniņu grūtniecības un pēcdzemdību periodā? Par to šajā sērijā pastāstīs divu meitiņu tētis Elvis.
Kad Saulcerīte bija maza meitene, viņai patika spēlēties ar vecmāmiņas aptieciņu. Tobrīd viņa vēl nenojauta, ka vēlāk, pieaugušā vecumā viņa strādās jau ar daudz lielāku aptieku. Kā farmaceite Saulcerīte prot piemeklēt zāles, kas atvieglos visdažādas kaites un sāpes, bet viņa ir iepazinusi arī tādas sāpes, kuras ar burvju tabletīti noņemt nevar. Kādas zāles izrakstīt mammai, kas zaudējusi ticību sev?
Šajā sērijā Vita sarunāsies ar divu bērnu mammu Saulcerīti. Sērijā dzirdēsi, kā Saulcerīte atguvās pēc smagām dzemdībām, kā gatavojās, lai otrās dzemdības būtu citādas, un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras mammai “diviem zem divi”.
Kad Beāte bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par diriģenti. Tagad Beāte ir kļuvusi par mammu, un līdzīgi kā diriģents ar vienu roku vada soprānus un ar otru altus, tāpat Beāte ar vienu roku tur savu zīdaini un ar otru ģērbj divgadnieku, pie tam nereti pavisam viena, bez vīra palīdzības.
Šajā sērijā Vita un Beāte sarunāsies par to, kā tas ir būt mammai “diviem zem divi”, ar kādiem izaicinājumiem ir jāsaskaras mammai, kuras partneris ik pēc trim nedeļām dodas prom strādāt, un kādu atbalstu šajā situācijā varēja sniegt dūla un PEP mamma.
Kad Iveta bija maza meitene, viņa vēlējās kļūt par bērnudārza audzinātāju. Šis sapnis nepiepildījās, tomēr Iveta atzīst, ka vēl pāris gadus atpakaļ, audzinot četrus bērnus, sajūta mājās ir bijusi tikpat kā bērnudārzā. Šajā “dārziņā” aug arī divas jaunākās meitas – dvīnītes, kuras pasaules ienāca ātrāk kā gaidīts. Gaidot dvīnes un ilgāku laiku pavadot slimnīcā, Ivetai piedzima arī cits sapnis – kļūt par PEP mammu.
Šajā sērijā Iveta dalīsies savā pieredzē, kļūstot par mammu diviem priekšlaikus dzimušiem bērniņiem, un kā viņa šobrīd var palīdzēt mammām un tētiem, kuri gājuši cauri līdzīgai pieredzei.
Kad Laura bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par skolotāju. Viņa ir viens no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kuri pieturējās pie bērnības sapņa un to īstenoja, tomēr, kļūšana par mammu Laurai ir likusi saprast – ne vienmēr ir iespējams izdzīvot visu tā kā izsapņots, izlasīts un izplānots.
Šajā sērijā Laura pastāstīs, kā tas ir, pēc ļoti skaistas grūtniecības, piedzīvot cilvēku neiejūtību un smagus emocionālus pārbaudījumus uzreiz pēc dzemdībām, un kas viņai palīdzēja šo grūto posmu pārvarēt.
Kad Linda bija maza meitene, viņa vēlējās kļūt par juristi, jo viņai šķita, ka tas ir atbildīgs darbs, kurā varēs rūpēties par citiem. Linda nekļuva par juristi, tomēr vēlme rūpēties par citiem gan nekur nav pazudusi. Tagad Linda ir psihiatre, un uz viņas pleciem gulstas, iespējams, vēl lielāka atbildība – palīdzēt cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām.
Šajā sērijā jaunā un iedvesmojošā psihiatre Linda Rubene stāstīs, kurā brīdī jaunajiem vecakiem vērsties pie psihiatra, kāpēc rūpes par sevi ir arī rūpes par bērnu, un ko mammas var darīt preventīvi, lai pasargātu savu psihisko veselību.
Laura ir trīs bērnu mamma. Katrs no viņas bērniem ir ienācis pasaulē citā valstī – neviena no tām nebija Latvija. Šajā sarunā Laura dalīsies ar savu dzemdību piererdzi un novērojumiem par bērnu audzināšanu trīs dažādās valstīs – Itālijā, Amerikā un Danijā. Laura un Vita sarunāsies arī par to, kā Laura organizēja savu dzīvi, lai sabalansētu divas nozīmīgas savas dzīves daļas – savu ģimenes dzīvi un karjeru.
Kad Linda bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par ārsti. Lai gan viņa pavadīja visu savu bērnību “ārstējot” ikvienu, kurš ļāvās, dzīve bija paredzējusi, ka Linda vispirms izveidos ģimeni un tikai tad atradīs savu īsto karjeras ceļu. Tagad Linda ir atgriezusies pie medicīnas – viņa ir ne tikai vecmāte, bet arī Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidente.
Šajā sērijā Vita sarunājas ar vecmāti Lindu Veidemani, par to, kā grūtniecības aprūpi var saņemt ne tikai no ārsta-ginekologa, bet arī no vecmātes, kāda ir atšķirība un kāda vispār ir kvalitatīva grūtniecības aprūpe.
Kad viņi bija mazi bērni, Ance sapņoja kļūt par mākslinieci, toties Raivis – kļūt par baņķieri. Tomēr, kad viņi abi satikās, pavisam drīz piedzima piedzima jauns sapnis – par kopīgu ģimeni.
Šajā sērijā, pirmoreiz sagaidām pāri – Anci un Raivi Eikenus. Kamēr Ance piepildīja sapni, kļūstot par Latvijā godalgotu mākslinieci, Raivis turpināja savu ceļu finanšu pasaulē, bet pašlaik viņi abi paliek mājās, lai kopā rūpētos par meitiņu Noru.
Kā viņi pieņēma lēmumu, ka Raivis dosies bērnu kopšanas atvaļinājumā? Kādas ir priekšrocības un arī izaicinājumi, kad abi vecāki paliek mājās ar zīdaini? Par to klausies šodienas epizodē.
Pirms mūsu raidieraksta komanda dodas atvaļinājumā, Vita iedziļināsies daudziem vecākiem sāpīgā tēmā – par vainas sajūtu. Vainas sajūtu, kuras cēlonis reizēm meklējams pašu nepiepildītajās gaidās, bet citreiz daudzajās balsīs, kas ikdienā vecākus ieskauj no visām pusēm ar vēlamiem un nevēlamiem padomiem, viedokļiem un kritiku.
Kā veidojas vainas sajūta? Kā nošķirt veselīgu atbildības sajūtu no pārmērīgas paškritikas un kā neļaut vainas sajūtai sagandēt arī laimīgākos mirkļus kopā ar bērniem? Par to šodienas sērijā.
Kad Grieta bija maza meitene, viņa sapņoja kļūt par jūrnieci – meklēt piedzīvojumus ceļā uz tālām salām. Tagad Grietai piedzīvojumi nav jāmeklē, viņa tos rada pati – uzburot tos bērnu grāmatās un rotaļās ar bērniem.
Šajā sērijā Vita sarunāsies ar ilustratori, divu bērnu mammu un grāmatas “Mūsu mājās dzīvo bēbis” mākslinieci Grietu Baulu. Grieta stāstīs par laiku, kad viņas mājā ienāca otrais bēbis, cik svarīgi ir muļķoties un daudzīties kopā ar bērniem, un cik daudz tu vari iemācīt caur spēlēšanos.
Uzsākot mācības dūlu un PEP mammu kursā, daudzas studentes ierodas ar šķietami neierobežotu entuziasmu un vēlmi palīdzēt. Bet ko nozīmē patiešām palīdzēt citai sievietei? Mācīt, sniegt padomus, vai varbūt vienkārši klausīties?
Šajā sērijā dzirdēsi Vitas sarunu ar LĪNAs mācību centra pasniedzējām Daci Čibli un Līgu Zelmeni–Laizāni, kuras sniegs padziļinātu ieskatu dūlu un PEP mammu apmācību procesā. Klausies un uzzini, par kādām tēmām kursa studentes nereti ir pārsteigtas, kā iegūtās zināšanas var noderēt ikdienas dzīvē, un ar kādu motivāciju studentes ne tikai iesāk studijas, bet turpina praktizēt ar reālām klientēm.
Elīna ir divu bērnu mamma, diplomēta ārste, zīdīšanas un miega konsultante. Tomēr, kad Elīna bija maza, viņa gribēja kļūt arī par skolotāju un žurnālisti. Lai gan par žurnālisti un skolotāju viņa nekļuva, mazu daļu no katra bērnības sapņa viņa ir ielikusi savā blogā veseliemberniem.lv. Tur viņa “skolo” jaunos vecākus par zīdīšanas, miega, piebarojuma un citām bērnu audzināšanas tēmām, turklāt īstas žurnālistes garā nebaidās paust arī drosmīgus un neērtus viedokļus.
Šajā sērijā Vita un Elīna sarunāsies par to, vai zīdošām mammām vajadzētu piesķirt īpašu, aizsargājamu statusu, kāda ir attiecību nozīme tajā, lai zīdīšana noritētu veiksmīgi, un kur sakņojas agresija pret citām jaunajām mammām.
Edgars nevar pateikt, par ko viņš vēlējās kļūt, kad bija pavisam mazs puisītis, bet viņš skaidri atceras, ka pusaudža vecumā viņš stingri nolēma, ka kādu dienu viņš kļūs par perfektu vīru un tēti. Tagad Edgaram ir 35 gadi, 3 bērni un pavisam cita izpratne par to, ko nozīmē būt labam tētim saviem bērniem.
Šajā sērijā klausies Vitas un Edgara sarunu par to, kā attiecības ar ģimeni ietekmēja viņa pašvērtejums, kā viņš atrada līdzvaru starp darbu un ģimenes dzīvi un kāpēc tētiem ir tik svarīgi ieklausīties savās emocijās.
Kad Evita bija maza meitene, viņa nesapņoja kļūt par princesi vai feju, taču tagad, kad viņa ir pieaugusi, viņa sapņo atrast savu burvju nūjiņu, ar kuru palīdzēt arvien vairāk jaunajām ģimenēm.
Evita Žvagiņa-Jākobsone jau 17 gadus strādā ar jaunajiem vecākiem un zīdainīšiem. Viņa ir sertificēta bērnu nēsāšanas un zīdīšanas konsultante, bet daudziem vecākiem viņa ir labāk zināma kā veikala manislingi.lv vadītāja un idejas autore. Kā Evita kļuva par pirmo cilvēku, kas Latvijā ieviesa slingus, kāpēc bērnus ir svarīgi nēsāt un kā izvēlēties sev piemērotako metodi, kad izvēles iespējas ir tik plašas? Par to visu šodienas sērijā!
Anna jau kopš bērnības sapņoja kļūt par ārsti. Tagad Annas sapnis ir piepildījies, un viņa vada savu ikdienu, ārstējot pašus mazākos pacientus, kā arī atbalstot viņu noraizējušos vecākus.
Kas ir nepieciešams jaunajiem vecākiem, lai viņi justos drošāk, piedzīvojot bērnu pirmās saslimšanas un sasitumus? Kam vienmēr ir jābūt jauno vecāku aptieciņās, un kā vecāki var sevi mierināt, kad viņu bērns ir nonācis neatliekamās palīdzības nodaļā?
Par to šajā sērijā Vita sarunāsies ar jauno pediatri Annu Beati Apsīti.
Pirms 9 gadiem, satiekoties ar savu pirmo bērniņu, Līva pavisam negaidīti satikās arī ar savu sapņu profesiju. Līva kļuva par vecmāti. Kāds bija viņas ceļš no savām pirmajām dzemdībām līdz darbam dzemdību zālē?
Šajā sērijā Vita sarunāsies ar Jūrmalas slimnīcas vecmāti Līvu Liepiņu. Viņa stāstīs gan par skaistāko, gan smagāko vecmātes darbā, par to, kāpēc dažas sievietes izvēlas līgumvecmāti un citām tas nav vajadzīgs, kādēļ vecmātei ir svarīgi satikt topošos vecākus vēl pirms dzemdībām un vēl daudz ko citu.
Iespējams, ka tu, kā jaunais vecāks, esi kādā brīdī juties neizgulējies, izsalcis un izdedzis vai pat visas šīs lietas reizē. Varbūt tev apkārt ir cilvēki, kuriem varētu lūgt palīdzību šādās situācijās, un tomēr tu izlem to nedarīt. Kāpēc tā? Kāpēc tas šķiet tik grūti?
Šajā sērijā Vita stāstīs par to, kā grūtības lūgt palīdzību ir saistītas ar jauno vecāku pašvērtējumu, kā šo spēju ietekmē bērnībā piedzīvotais un kā lūgt palīdzību tā, lai līdzcilvēki sadzirdētu tavas vajadzības.
Iveta jau no bērnības gribēja saistīt dzīvi ar medicīnu. Iveta atzīst, ka viņu šajā profesijā ieveda ğimenes sievietes – mamma un mammas māsa.
Reizēm vecāki un citi ğimenes locekļi var būt tie, kas ieved savus pieaugušos bērnus arī mammas vai tēta lomā, taču svarīgi, lai vecvecāki ļauj mammai un tētim meklēt arī savu ceļu. Kā vecvecākiem atrast līdzsvaru starp atbalsta sniegšanu un pāratbildību? Un kā iesākt sarunu ar vecmāmiņu vai vectētiņu, kad viņi ir pārkāpuši jauno vecāku robežas?
Par šīm tēmām Vita sarunāsies ar ğimenes psihoterapeiti, ārsti-psihiatri un savu bijušo skolotāju Ivetu Pļaviņu.