Tāpēc, ka traumēts?
raidieraksts
“Tāpēc, ka traumēts?” ir manis veidots podkāsts ar informāciju par to, kā ikdienas dzīvē izskatās un tiek piedzīvotas psiholoģiskas traumatizācijas sekas.
Ar šo raidierakstu vēlos vairot cilvēku izpratni par to, kā rodas traumas, kādas sekas tās atstāj un kā ar tām iejūtīgi apieties. Es ticu, ka šīs zināšanas var mazināt daudzu cilvēku vainas un kauna sajūtu, kā arī uzlabot attiecības ar sevi un citiem.
Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.
Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/.
Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/par-mani/.
Diennakts krīzes telefons SKALBES – 67222922, 27722292.
#1 Kā atpazīt, vai esmu traumēts?
Runājot par traumām, mūsdienās dominē divas galējības, kas nav patiesas. Viens ir uzskats, ka, lai piedzīvotu traumatizāciju, jānotiek kam ārkārtīgi briesmīgam un tas skar tikai dažus cilvēkus. Otra – visi ir traumēti un viss ir “trauma”.
Ne visas grūtās un nepatīkamās dzīves pieredzes kļūst par traumatiskām. Līdzīgi dzīves notikumi vienam var kļūt traumatiski, kamēr cits spēj iziet tiem cauri neskarts. Pirmajā raidieraksta epizodē stāstu par dažādiem traumas simptomiem, kurus iespējams vari atpazīt arī savā dzīvē.
#2 Kāpēc pašpalīdzības metodes var nedarboties?
Iespējams, arī Tu esi mēģinājis dažādas metodes, kurām Tev vajadzētu palīdzēt justies labāk. Kāds no Taviem draugiem vai kāds iedvesmojošs cilvēks publiskajā telpā apgalvo, ka vajag tikai saņemties. Tu dzirdi un lasi, ka vajag sevi disciplinēt, vajag domāt pozitīvi un darīt šīs konkrētās lietas, lai viss beidzot kļūtu labāk.
Mēģināji un nesanāk? Jūties par sevi vēl sliktāk, nekā iepriekš?
Tā neklājas Tev vienīgajam. Šajā epizodē uzzināsi, kāda tam ir saistība ar nervu sistēmu un nepārstrādātām traumatiskām pieredzēm.
#3 Kad piedzīvotais kļūst par traumu?
Vai, izvairoties no noteiktiem notikumiem, var izvairīties arī no traumām? Jā un nē, jo trauma neslēpjas pašā notikumā, bet gan mūsu reakcijā uz to. Tā kā cilvēkiem atšķiras temperamenti, dzīves un attiecību pieredzes, attiecīgajā brīdī pieejamie iekšējie un ārējie resursi, tad arī tas, kā viņi piedzīvos teju identiskus notikumus, atšķirsies.
Lai palīdzētu sev pēc smagiem notikumiem, mērķis nav aizmirst notikušo, bet gan iekļaut to savā pieredzē. Vienlaikus ir jāstabilizē arī nervu sistēma, kas pēc nepārstrādātiem traumatiskiem notikumiem turpina darboties paaugstinātas gatavības režīmā.
Šajā epizodē dzirdēsi vienkāršotu skaidrojumu, kas notiek ar nervu sistēmu šoka traumas rezultātā, kā arī gūsi dažas idejas arī, kā palīdzēt sev vai kādam līdzcilvēkam ar šādu pieredzi.
#4 Bailes no noraidījuma – traumatizācijas sekas
“Ja citi zinātu, kāds esmu patiesībā, tad viņi no manis novērstos.” Varbūt arī Tev ir pazīstamas šādas dziļas šaubas par sevi, savu vērtību? Iespējams, nejūties droši par to, ka citi spētu Tevi pieņemt tādu, kāds esi?
Arī tad, ja šaubas par sevi parādās tikai reizēm noteiktās situācijās, ir nozīmīgi izpētīt, kas tās izsauc. Iespējams, ka bailes no noraidījuma ierobežo Tavu dzīvi un neļauj būt pašam. Varbūt tās Tev neļauj droši iestāties par sevi, justies brīvam un laimīgam.
Cena, ko par šīm bailēm maksājam, var būt augsta. Tā var būt izdabāšana citiem, tas var būt perfekcionisms un izmisīga vēlme visu kontrolēt. Reizēm bailes tā nomoka, ka kļūstam par sev un citiem netīkamiem dusmīgiem un kontrolējošiem manipulātoriem. Vai arī gluži pretēji – mēģinām sevi un citus pārliecināt, ka “man viss vienalga”.
Iespējams, ka ar šīm darbībām, ar kurām vēlamies sevi pasargāt, patiešām neapzināti panākam, ka citiem kļūst par grūtu un viņi novēršas.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kas ir bailes no noraidījuma,
– kāpēc tās ir tik nozīmīgas,
– kā tās ikdienā izskatās,
– kā sev ar tām palīdzēt.
#5 Tavs svētku izaicinājums – tikšanās ar ģimeni
Nezini, kā izvairīties no kopīgiem svētkiem ar saviem vecākiem vai citiem radiem? Iespējams, arī Tu piederi pie tiem, kas ilgojas piedzīvot skaistus brīžus kopā, taču ik gadu nožēlo, ka atkal esi kam tādam piekritis.
Pat tie, kas jau gājuši psihoterapijā un kopumā pašlaik dzīvē jūtas gana stabili, var piedzīvot milzu satricinājumu, atkal nonākot vecāku mājās un satiekot savu izcelsmes ģimeni. Svētku laiks šajā ziņā ir pilns ar izaicinājumiem.
Epizodē uzzini, kāpēc tā notiek, un, protams, kā vari sev palīdzēt.
#6 Jaunā gada apņemšanās bez spiediena un vainas sajūtas
Dzīvojam laikā, kad par normālu tiek uzskatīta dzīve, kurā katrs cenšas sevi nemitīgi uzlabot, izvirzīt lielus mērķus, tos sasniegt un nekad tajā visā neapstāties. Ja ik vakaru neiekrītu gultā pārguris, visticamāk esi bijis slinks.
Jaunais gads nereti ir brīdis, kad daudzi atkal mēģina sevi piespiest kļūt par citu, “labāku” cilvēku, cerot, ka tas mazinās viņu ikdienas ciešanas. Daudziem ir tik grūti pieņemt sevi un būt ar sevi mierā.
Epizodē uzzini, kāpēc ir svarīgi dzīves laikā attīstīties, taču tas nav tas pats, kas sevi nemitīgi optimizēt un izdarīt uz sevi spiedienu.
Pirms meties jaunos Jaunā gada izaicinājumos un kal milzu mērķus savai jaunajai dzīvei, atvēli mazliet laika, lai izpildītu praktisku uzdevumu, ko izskaidroju šajā epizodē.
#7 Pamata drošības izjūtas trūkums jeb attīstības trauma
Daudzi mokoši un ilgstoši simptomi kā, piemēram, dažādas bailes, vientulības izjūta, bezpalīdzība, ķermeņa nejušana, hronisks saspringuma stāvoklis un grūtības atslābt vai atpūsties, negatīvs paštēls, ir saistīti ar attīstības jeb piesaistes traumu.
Šajā gadījumā, visticamāk, simptomi ir tik seni, ka cilvēks nemaz citādāku dzīvi nepazīst. Reizēm viņš uzskata, ka tāds vienkārši ir piedzimis, un līdz ar to domā, ka tajā neko nevar mainīt.
Epizodē uzzini nelielu ieskatu milzu lielā tēmā:
– kas ir attīstības trauma,
– kā tā rodas,
– kas var palīdzēt to dziedināt.
#8 Kā apieties ar traumu trigeriem?
Mūsdienās termins “trigeris” tiek izmantots gandrīz tikpat bieži un arī tikpat nevietā kā vārds “trauma”.
Epizodē dzirdēsi:
– ko tieši nozīmē “trigeri”, ja runājam par cilvēka psihi,
– kāpēc trigeri veidojas un kā tie mums palīdz,
– kā trigeri var traucēt,
– kuros gadījumos tos mainīt ir vieglāk un kad sarežģītāk,
– kā palīdzēt sev.
#9 Vai izvēlos nepareizos partnerus?
Nereti attiecību grūtībās izmēģinām dažādus risinājumus. Secinot, ka tie īsti nestrādā, mēdzam palikt pie domas, ka šis droši vien nav “īstais cilvēks”. Vai tiešām un ko tas nozīmē?
Partnerattiecībās, kurās bieži atkārtojas intensīvi strīdi par vienu un to pašu, tie mēdz atstāt paliekošus un dziļus ievainojumus. Diemžēl šie strīdi tā arī parasti neved pie cerētā risinājuma, ja vien partneri nesāk izprast traumatizāciju ietekmi uz viņu attiecībām.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kādas tipiskas pazīmes varam novērot partnerattiecībās, kurās viens vai abi partneri nav pārstrādājuši savas iepriekšējās traumas?
– kāpēc traumatizēts cilvēks bieži izvēlas traumatizētu partneri?
– kāpēc ir svarīgi apzināties sava un otra nesadziedētās traumas?
– kas var palīdzēt, lai dziedinātos?
#10 Kontrolēšana kā traumatizācijas sekas
Vajadzība pēc drošības ir ārkārtīgi nozīmīga, taču diemžēl ne vienmēr varam to bērnībā apmierināt tādā mērā, lai spētu iegūt pamatuzticēšanos. Ja drošības izjūtas trūkst, tad apgūstam kompensācijas stratēģiju, ko praktizējam, lai vismaz īstermiņā sajustos drošāk – kontroli.
Kontrolēšanai var būt dažādas sejas. Tā slēpjas, piemēram, perfekcionismā, greizsirdībā, dažādās pielāgošanās stratēģijās, vienlaikus ignorējot sava ķermeņa signālus un savas vajadzības.
Kontrolēšanai var būt dažādas sejas. Tā slēpjas, piemēram, perfekcionismā, greizsirdībā, dažādās pielāgošanās stratēģijās, vienlaikus ignorējot sava ķermeņa signālus un savas vajadzības.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kur slēpjas kontrolēšanas cēloņi,
– kā izskatās kontrole dzīvē un attiecībās,
– kāpēc risinājums “atslābsti un palaid kontroli” nedarbojas,
– kā sev palīdzēt, kad kontrolēšana ir izsmēlusi.
#11 Grūtības norobežoties attiecībās
Nespēja pateikt otram NĒ arī tad, ja ar prātu saprotams, ka tas nepieciešams paša labā un ka šādas attiecības ir destruktīvas, raksturīga cilvēkiem, kam bērnībā nav izdevies apgūt veselīgu spēju norobežoties.
Piesaiste ar citiem cilvēkiem var sniegt mums drošības izjūtu, taču spēja norobežoties, sajūtot pašam sevi kā patstāvīgu un spējīgu ietekmēt savu dzīvi, ir ne mazāk nozīmīga.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kāpēc spēja veidot labas un tuvas attiecības, nav iespējama bez skaidras sevis paša izjūtas,
– kādā vecumā bērns apgūst autonomiju un kādi ir tam labvēlīgi, kā arī nelabvēlīgi nosacījumi,
– kā veselīga norobežošanās ir saistīta ar stabilu iekšējas drošības izjūtu,
– kāpēc reizēm par katru cenu, pārkārpjot savas robežas, mēģinām uzturēt un atjaunot attiecības, kas nesniedz patiesu drošību,
– kā stiprināt savu spēju veselīgi norobežoties.