Tāpēc, ka traumēts?
raidieraksts
“Tāpēc, ka traumēts?” ir manis veidots podkāsts ar informāciju par to, kā ikdienas dzīvē izskatās un tiek piedzīvotas psiholoģiskas traumatizācijas sekas.
Ar šo raidierakstu vēlos vairot cilvēku izpratni par to, kā rodas traumas, kādas sekas tās atstāj un kā ar tām iejūtīgi apieties. Es ticu, ka šīs zināšanas var mazināt daudzu cilvēku vainas un kauna sajūtu, kā arī uzlabot attiecības ar sevi un citiem.
Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.
Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/.
Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/par-mani/.
Diennakts krīzes telefons SKALBES – 67222922, 27722292.
#1 Kā atpazīt, vai esmu traumēts?
Runājot par traumām, mūsdienās dominē divas galējības, kas nav patiesas. Viens ir uzskats, ka, lai piedzīvotu traumatizāciju, jānotiek kam ārkārtīgi briesmīgam un tas skar tikai dažus cilvēkus. Otra – visi ir traumēti un viss ir “trauma”.
Ne visas grūtās un nepatīkamās dzīves pieredzes kļūst par traumatiskām. Līdzīgi dzīves notikumi vienam var kļūt traumatiski, kamēr cits spēj iziet tiem cauri neskarts. Pirmajā raidieraksta epizodē stāstu par dažādiem traumas simptomiem, kurus iespējams vari atpazīt arī savā dzīvē.
#2 Kāpēc pašpalīdzības metodes var nedarboties?
Iespējams, arī Tu esi mēģinājis dažādas metodes, kurām Tev vajadzētu palīdzēt justies labāk. Kāds no Taviem draugiem vai kāds iedvesmojošs cilvēks publiskajā telpā apgalvo, ka vajag tikai saņemties. Tu dzirdi un lasi, ka vajag sevi disciplinēt, vajag domāt pozitīvi un darīt šīs konkrētās lietas, lai viss beidzot kļūtu labāk.
Mēģināji un nesanāk? Jūties par sevi vēl sliktāk, nekā iepriekš?
Tā neklājas Tev vienīgajam. Šajā epizodē uzzināsi, kāda tam ir saistība ar nervu sistēmu un nepārstrādātām traumatiskām pieredzēm.
#3 Kad piedzīvotais kļūst par traumu?
Vai, izvairoties no noteiktiem notikumiem, var izvairīties arī no traumām? Jā un nē, jo trauma neslēpjas pašā notikumā, bet gan mūsu reakcijā uz to. Tā kā cilvēkiem atšķiras temperamenti, dzīves un attiecību pieredzes, attiecīgajā brīdī pieejamie iekšējie un ārējie resursi, tad arī tas, kā viņi piedzīvos teju identiskus notikumus, atšķirsies.
Lai palīdzētu sev pēc smagiem notikumiem, mērķis nav aizmirst notikušo, bet gan iekļaut to savā pieredzē. Vienlaikus ir jāstabilizē arī nervu sistēma, kas pēc nepārstrādātiem traumatiskiem notikumiem turpina darboties paaugstinātas gatavības režīmā.
Šajā epizodē dzirdēsi vienkāršotu skaidrojumu, kas notiek ar nervu sistēmu šoka traumas rezultātā, kā arī gūsi dažas idejas arī, kā palīdzēt sev vai kādam līdzcilvēkam ar šādu pieredzi.
#4 Bailes no noraidījuma – traumatizācijas sekas
“Ja citi zinātu, kāds esmu patiesībā, tad viņi no manis novērstos.” Varbūt arī Tev ir pazīstamas šādas dziļas šaubas par sevi, savu vērtību? Iespējams, nejūties droši par to, ka citi spētu Tevi pieņemt tādu, kāds esi?
Arī tad, ja šaubas par sevi parādās tikai reizēm noteiktās situācijās, ir nozīmīgi izpētīt, kas tās izsauc. Iespējams, ka bailes no noraidījuma ierobežo Tavu dzīvi un neļauj būt pašam. Varbūt tās Tev neļauj droši iestāties par sevi, justies brīvam un laimīgam.
Cena, ko par šīm bailēm maksājam, var būt augsta. Tā var būt izdabāšana citiem, tas var būt perfekcionisms un izmisīga vēlme visu kontrolēt. Reizēm bailes tā nomoka, ka kļūstam par sev un citiem netīkamiem dusmīgiem un kontrolējošiem manipulātoriem. Vai arī gluži pretēji – mēģinām sevi un citus pārliecināt, ka “man viss vienalga”.
Iespējams, ka ar šīm darbībām, ar kurām vēlamies sevi pasargāt, patiešām neapzināti panākam, ka citiem kļūst par grūtu un viņi novēršas.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kas ir bailes no noraidījuma,
– kāpēc tās ir tik nozīmīgas,
– kā tās ikdienā izskatās,
– kā sev ar tām palīdzēt.