Par mani

Es esmu psiholoģe, un savu maģistra grādu 2000. gadā ieguvu Latvijas Universitātē. Drīz pēc tam 2003. gadā nodibināju Ģimenes psiholoģijas centru LĪNA. Toreiz Latvijā psihologu un psihoterapeitu prakses vēl bija retums, un arī vecākiem īsti nebija iespēju gūt zināšanas un stiprinājumu bērnu audzināšanā. Mammu un mazulīšu grupas, ko veidoju Līnā, un kur mammas varēja saņemt psihologa atbalstu un informāciju par pirmo bērna dzīves gadu, tolaik bija kas pavisam jauns un
nedzirdēts. Biju pārliecināta, jo agrāk savā jaunajā lomā tiks spēcināti vecāki, jo mazāk dažādu grūtību būs jārisina vēlākā laikā. Daudzas ģimenes noticēja manai idejai. Noticēja arī kolēģi, kas piepulcējās laika gaitā, LĪNAi augot.

 

Ģimenes psihoterapija 

Diezgan ātri savā darbā sāku just, ka man trūkst zināšanu un instrumentu, lai palīdzētu visai ģimenei, kā arī, lai stiprinātu pāri viņu dažādās krīzēs. Tādēļ apguvu sistēmisko ģimenes psihoterapiju, kas iedeva spēju ieraudzīt, kā bērni ar savām grūtībām uz psihoterapiju “atved” savus vecākus, lai viņi risina īsto ģimenes problēmu. Tomēr mana interese par bēbīšiem, kas dzima jau studiju laikā, arī kā ģimenes psihoterapeitei saglabājās joprojām neapmierināta.

Zīdaiņu un vecāku psihoterapija 

Sapratu, ka Latvijā šādas zināšanas gūt vēl nav iespējams, un 2011. gadā devos uz Brēmeni Vācijā, lai
apgūtu EEH metodi. Tur mana pirmā bēbīšu terapijas skolotāja Tomasa Harmsa vadībā man atklājās pilnīgi jauna pasaule. Pasaule, kas ir mums tepat līdzās, taču tik maz viņai pievēršam uzmanību, tik maz noticam tam, ka zīdaiņi ar mums runā un stāsta savus pārdzīvojumus. Vēl vairāk šo valodu iepazinu, turpinot mācības pie otra sava zīdaiņu un vecāku psihoterapijas skolotāja no Bristoles Anglijā – Metjū Apltona. Grūtāka gan par šo mazuļu valodas saprašanu izrādījās tās tulkošana viņu vecākiem, jo bieži viņi ir pilni paši savu apzinātu, bet vēl vairāk neapzinātu sāpju, tāpēc darbs nereti vispirms ir ar tām.

Traumu terapija 

Strādājot ar vecākiem un mazuļiem, diezgan ātri atdūros pret faktu, cik daudz traumatisku pieredžu sevī glabā šie cilvēki. Tieši nepārstrādātās traumas lielākoties kļūst par šķēršļiem, lai vecāki ar mazuļiem satiktos patiesā dziļā tuvībā, izbaudītu un priecātos par to. Taču laikā, kad bērniņš vēl vēderā vai arī nesen dzimis, savest kopā pēc iespējas ātrāk viņu ar viņa vecākiem ir pats svarīgākais uzdevums. Laika tiešām nav, līdz ar to, manuprāt, maz līdzēt var terapijas, kurās ilgi un dikti runājam par pārdzīvoto. Ir jāmeklē ātrāki risinājumi, tāpēc izvēlējos apgūt divas terapijas tehnikas, kā strādāt ar traumām, kas sniedz atvieglojumu jau pāris tikšanās reizēs.
Darbu ar ķermeni traumas pārstrādei, kas palīdz iziet no šoka stāvokļa, jeb “Polaritāti”, apguvu Tomasa Harmsa Mācību centrā Vācijā. Šī ir tehnika, ko iespējams pielietot arī darbā ar zīdaini. Savukārt pasaulē atzīto EMDR tehniku mācījos EMDR Mācību centrā Minhenē, Vācijā. Visas šīs metodes ir piemērotas arī darbam ar grūtnieci.

Grāmata

Tikai, respektējot cilvēka emocionālās vajadzības jau no ieņemšanas, varam palīdzēt augt veseliem un psiholoģiski stabiliem bērniem. Šie bērni veidos mūsu sabiedrību. Cik droša un iejūtīga tā būs, ir atkarīgs no mums šodien. Tāpēc, lai dalītos ar nozīmīgu informāciju par cilvēka dzīves sākumu, esmu uzrakstījusi
grāmatu “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē”. Manuprāt ārkārtīgi būtiski ir, ka apzināmies, cik nozīmīgs pamats rūpēs par mūsu bērniem ir patiesas un sirsnīgas rūpes par viņu vecākiem. Ceru, ka šī grāmata vairos arī tās.

 

Par konsultācijām un nodarbībām vairāk informācijas meklējiet “Ģimenes psiholoģijas centrā LĪNA”.

Par citiem jautājumiem, lūdzu, sazināties, rakstot uz e-pastu vita@lina.lv!