Vēlos teikt lielu PALDIES visiem mediķiem, kuri pēc vislabākās sirdsapziņas dara savu darbu! Apbrīnoju, ka esat izgājuši cauri visam tam, ko nozīmē “piedzimt” par ārstu, un izjūtu dziļu pateicību, ka spējat palīdzēt cilvēkiem arī smagos un sarežģītos apstākļos – piedzīvojot, ka šis darbs netiek pienācīgi novērtēts.
Tomēr, jebkurā profesijā (arī manējā!), ir speciālisti, ar kuriem sadarboties ir patīkami, un ir tādi, pēc kuru apmeklējuma paliek rūgtums. Noteikti esat piedzīvojuši savā bērnībā vai tagad, kad paši esat kļuvuši par vecākiem, ka ārsts vai medmāsa nesasveicinās ar bērnu, bet uzreiz sāk ap viņu darboties.
Tāpat ārkārtīgi bieži ārsts par bērnu viņa klātbūtnē saka pazemojošus vārdus, uzsver viņa “trūkumus”, “nevarēšanu” un citas problēmas. Reizēm tas noved pie asarām ne tikai bērnu, bet arī mammu.
Ko tu vari praktiski darīt, lai aizsargātu savu bērnu:
- Ja nepieciešams, nomaini ārstu. Ja nezini, kādu ārstu izvēlēties, mūsdienās ir daudz iespēju pajautāt padomu citiem. Vari uzdot jautājumu sociālajos tīklos, piem., kādā Facebook grupā, vai kādiem draugiem vai kaimiņiem.
- Sagatavo bērnu ārsta apmeklējumam (kopā lasot kādu grāmatu vai rotaļājoties ar spēļu ārsta piederumiem).
- Ja ārsts izturas vardarbīgi pret bērnu, uzreiz pārtrauc viņu un paņem bērnu pie sevis.
- Atklāti pasaki ārstam vai ārsta palīgam, kas, tavuprāt, nav kārtībā un kāpēc.
- Godīgi pasaki, kā tu vēlētos, lai pret jums izturas (piem., ļauj bērnam sēdēt tev klēpī vai turēt viņu rokās).
- Nosauc skaļi un atbalsti bērnu viņa emocijās. Ja iespējams, izejiet no ārsta kabineta un pavadiet kādu laiku uzgaidāmajā telpā vai ārā, līdz brīdim, kad bērns ir gatavs turpināt procedūru. Vai arī norunājiet citu laiku, kad turpināt.
- Pirms ārsta apmeklējuma noformulē pats sev, kādi ir tavi uzskati un vērtības, lai reālā situācijā tu vari pie tiem pieturēties. Lai nav tā, ka situācija tevi pārsteidz un tu nezini, kā rīkoties.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
