Šajā rakstā dalos ar sešām reti apspriestām, sāpīgām pazīmēm, pēc kurām vari atpazīt, ka tu esi dziedināšanās procesā.
Dziedināšanās sāp un tas ir normāli. Tikpat dabiski, protams, ir negribēt sev radīt vēl papildu sāpes. Šis ir iemesls, kāpēc tik daudzi atliek arī došanos pie psihoterapeita vai arī pāragri vēlas pārtraukt terapijas procesu, bet atlabt iespējams tikai tad, ja ļaujam sev just.
6 pazīmes, ka Tu savā psihoterapijas procesā vai pašpalīdzības ceļā atlabsti un dziedinies:
- Sāpes, skumjas vai citas smagas jūtas tu piedzīvo intensīvāk. Tas ir tāpēc, ka tu beidzot ļauj sev piedzīvot jūtas, kas jau ilgu laiku bijušas tevī “noslēptas”. Jūtas ir jāpiedzīvo, lai no tām pamazām atbrīvotos. Tu esi uz pareizā ceļa.
- Tavā ģimenē vai partnerattiecībās veidojas iepriekš nebijuši konflikti. Tas ir normāli, ka tava vide reaģē uz tavām pārmaiņām.
Lielākoties apkārtējie vēlas, lai viss ir pa vecam, un mēģina vilkt atpakaļ iepriekšējos attiecību modeļos, no kuriem šobrīd mēģini izvairīties. Uztver šādus konfliktus kā labu zīmi.
- Tev ir satraucoši sapņi. Tā bieži arī ir zīme, ka tu atrodies iekšējā pārbūves procesā, un mēģini atbrīvoties no vecām sāpēm.
- Daži cilvēki aiziet no tavas dzīves. Vai nu tāpēc, ka viņi nespēj pieņemt tavas pārmaiņas un attīstību, vai arī tāpēc, ka savu iekšējo pārmaiņu dēļ tu pati vairs nevēlies būt viņu tuvumā.
- Arī dusmas bieži vien ir dziedināšanās pazīme. Dusmas skaidri parāda, ar ko tu vairs nevēlies samierināties.
- Simptomi, kas vēl var norādīt uz tavu dziedināšanās procesu, ir: pastiprināta emocionalitāte, bieža raudāšana, nogurums, sākotnēja fizisko simptomu saasināšanās.
Saglabā iejūtību ar sevi, esi pacietīga un dod sev laiku! Atrodi sev uzticamu pavadoni šajā dziedināšanās ceļā!
Atlabt iespējams tikai tad, ja ļaujam sev just.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
