Nav noslēpums, ka daudziem mūsdienās nemaz nav tik viegli atpazīt savas emocijas un kur nu vēl nosaukt tās vārdā. Tas ir treniņš, kas prasa dažas minūtes, bet tomēr, ja gribi kļūt līdzsvarotāka un uzņemties atbildību par savām emocijām, nevis vienkārši šūpoties to varā, tad ir vērts tam pievērsties regulāri. Tas nozīmē – vairākas reizes dienā. Reizēm palīdzošs ir atgādinājums telefonā vai vienkārši modinātājpulkstenis, kas liek tev pievērsties pašai sev šai īpašajā veidā.
Apsēdies vai apgulies vai vismaz stabili stāvi ar abām pēdām uz zemes un izej cauri šiem soļiem:
- Vieta. Kur tavā ķermenī atrodas emocijas? Centies sajust savu ķermeni un noteikt, kur tieši tu kaut ko jūti. Var būt palīdzoši uzlikt roku uz vēdera vai sirds. Vari iet cauri savam ķermenim, to it kā “skenējot”, no apakšas uz augšu, tā mēģinot sajust, kur ir kādi saspringuma vai atslābuma punkti, kur ir kāda siltāka vai vēsāka vieta. Tās visticamāk ir vietas, kas glabā arī kādu emociju.
- Krāsa. Kad esi noteikusi, kurās vietās tavā ķermenī vari atpazīt šādus punktus, mēģini iztēloties, kādā krāsā ir šī vieta, ja tu uz to varētu paskatīties ar “iekšējām acīm”. Tā var būt jebkura krāsa, nav pareizu vai nepareizu atbilžu, ļaujies impulsam un ieklausies savā intuīcijā.
- Skaņa. Tagad mēģini saprast, vai tu šai emocijai, kuru sajuti savā ķermenī un kurai piešķīri krāsu, vari piešķirt arī kādu skaņu vai melodiju. Ieklausies sevī. Kā tas izklausās ar tavu “iekšējo dzirdi”?
- Vārds. Tagad tu zini, kur tavā ķermenī atrodas šī emocija, kādā krāsā tā ir un kā tā skan. Pēdējais solis ir iedot šai emocijai vārdu. Ja tev ir grūti identificēt emocijas, tev var palīdzēt emociju vārdnīca, ko vari atrast Laimīgo Mammu Skolas mācību materiālos vai arī, piemēram, kursa “Bērna emocionālā audzināšana” materiālos.
Saki skaļā balsī: “Es jūtos bēdīga/dusmīga/vientuļa/laimīga/pateicīga/nogurusi…”
Iejūtība pret sevi, protams, ir daudz kas vairāk nekā tikai nonākšana kontaktā ar savām emocijām. Tomēr tas ir ļoti būtisks solis ceļā uz to.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
