1. Bērnībā piedzīvotais mīlestības trūkums
Vecāki, kuri nespēj sniegt saviem bērniem mīlestību un pieķeršanos, visticamāk, ir piedzīvojuši līdzīgu pieredzi bērnībā. Vairumā gadījumu paši vecāki uzauga mīlestības trūkumā un viņu ģimenē netika izrādīta pieķeršanās vai tuvība. Tā rezultātā viņi nav iemācījušies, kā paust mīlestību. Tā vietā viņi ir atteikušies no savas bērnības vajadzības pēc tuvības un pieķeršanās, tāpēc tagad viņiem ir grūti šādā tuvībā nonākt arī ar saviem bērniem.
2. Mentālās saslimšanas
Mentālās saslimšanas, piemēram, depresija, var radīt milzu stresu vecākiem un apgrūtināt emocionālas saiknes veidošanu ar bērniem. Tas var veicināt vecāku emocionālu noslēgšanos un nespēju ne uztvert, ne apmierināt bērnu emocionālās vai fiziskās vajadzības.
3. Nevēlama vai neplānota grūtniecība
Mīlestības un drošības trūkums bieži sastopams ģimenēs, kurās bērnu dzimšana bijusi nevēlama vai neplānota. Bērni, kuri nav ieņemti mīlestībā, bet gan citu iemeslu dēļ, bieži to jūt. Tā kā vecāki apzināti vai neapzināti uztver bērnu kā apgrūtinājumu un bērns var izraisīt negatīvas jūtas, bieži vien starp vecākiem un bērnu pastāv emocionāla distance. Tas attiecas gan uz grūtniecību, kas izriet no vardarbīgām vai citām saspringtām attiecībām, gan uz bērniem, kas dzimuši ar noteiktu mērķi (piemēram, lai saglabātu vecāku attiecības).
4. Vecāku pašvērtējuma problēmas
Vēl viens iemesls vecāku mīlestības trūkumam pret bērniem var būt vecāku pašvērtējuma problēmas. Tas parasti ir saistīts ar negatīvu bērnības pieredzi, piemēram, pazemošanu un vardarbību. Tam var būt ilgstoša ietekme uz vecāku pašapziņu un tas var veicināt vecāku vēlmi noniecināt pašiem savus bērnus.
5. Vecāku skaudība pret bērnu
Bieži sastopama problēma šeit ir skaudība, ko vecāki ar zemu pašvērtējumu izjūt pret saviem bērniem. Šī skaudība pret bērnu spējām vai izskatu tad arī rezultējas ar devalvāciju vai emocionālās tuvības trūkumu ar bērnu.
6. Bērni ir kā trigeris
Vecākiem, kuriem pašiem bijusi traumatiska bērnība, ko pavadīja mīlestības trūkums un vēsums attiecībās ar vecākiem vai pat vardarbība, bieži ir grūti izrādīt bērniem mīlestības jūtas. Viens no iemesliem ir tas, ka atrašanās bērna tuvumā var aktivizēt viņu pašu bērnības sāpes, tādējādi bērns kļūst savā ziņā par trigeri.
7. Bērnībā piedzīvotā vardarbība
Kad vecāki kļūst vardarbīgi pret saviem bērniem, tas parasti ir saistīts ar viņu pašu piedzīvoto vardarbību. Vecāki bērnībā paši ir bijuši vardarbības upuri un tagad cenšas ierobežot savu upura lomu, kļūstot par varmākām. Arī šeit bērni bieži darbojas kā trigeris, un tas liek vecākiem justies bezpalīdzīgiem. Tomēr, tā kā vecākiem tagad ir spēks, kas viņiem trūka bērnībā, viņi izmanto vardarbību, lai izvairītos no savas bezpalīdzības sajūtas.
Iespējams, ka piederi pie tiem, kas joprojām pat pieaugušo vecumā ilgojas pēc savu vecāku mīlestības, ko tā arī nekad pa īstam nav izdevies sajust vai piedzīvot.
Iemesli, kāpēc vecākiem ir grūti mīlēt savus bērnus, var iedot kādu skaidrojumu, taču, visticamāk, tas nemazina sāpes.
Tāpēc, ja atpazīsti sevi un jūti skumjas, bezpalīdzību, dusmas par to, vai arī jau nez kuro reizi ceri, ka beidzot kaut kas mainīsies, ja tikai pacentīsies un dosi iespēju, meklē sev palīdzību.
Vairāk par to, kā traumatizācijas ietekmē Tavu dzīvi un attiecības šodien, klausies manā raidierakstā “Tāpēc, ka traumēts?”. Klausies Spotify, Apple Podcasts, YouTube.
