- Laiks dziedē visas brūces.
- Vienkārši centies par to vairs nedomāt.
- Dzīvē nekas nenotiek tāpat vien.
- Tev jācenšas piedot.
1. “Laiks dziedē visas brūces.”
Kāpēc tā nav taisnība – parasti atmiņas (gan patīkamās, gan nepatīkamās) laika gaitā var mainīties. Mēs tās nemitīgi apstrādājam un arī laika gaitā piešķiram tām arvien jaunu nozīmi. Savukārt traumatiskās atmiņas ir statiskas, nekustīgas un nav pakļautas izmaiņām. Tie ir drīzāk kā atsevišķi atmiņu fragmenti, kas bez īpašas palīdzības dzīvo mūsos savu dzīvi un turpina turēt mūs savā varā.
2. “Vienkārši centies par to vairs nedomāt.”
Kāpēc tas nedarbojas – daudzi, kas piedzīvojuši traumatiskas pieredzes, cenšas pārstāt domāt par notikušo. Tomēr kognitīvās apstrādes trūkuma dēļ cietušie paliek saistīti ar notikumiem. Saskaroties ar noteiktiem trigeriem, viņi atkārtoti atgriežas notikušajā caur spontānām vizuālām atmiņām, kā arī nekontrolētām emociju vai citām ķermeniskām atmiņām.
3. “Dzīvē nekas nenotiek tāpat vien.”
Šis apgalvojums mēģina mierināt, piešķirot nozīmi notikumiem, kuriem bieži vien šķiet, ka nav skaidrojuma. Tomēr ir lietas, kas ir absolūti neparedzamas un ārpus mūsu kontroles. Tas ietver arī traumatisku pieredzi, kas saistīta ar lielām emocionālām sāpēm, bezpalīdzību un spēcīgu kontroles zudumu. Tam, kas notika, nebija jānotiek. Cietušie nav vainojami, un viņiem nav jāmeklē cēlonis savai pieredzei.
4. “Tev jācenšas piedot.”
Piedošana var palīdzēt samierināties ar pārciesto netaisnību. Tie, kas piedod, neattaisno rīcību vai neignorē savus ievainojumus, taču šādi viņi var atgūt autonomijas un kontroles sajūtu. Tomēr piedošana nav priekšnoteikums dziedināšanai vai veiksmīgam psihoterapijas rezultātam. Arī lēmums nepiedot var būt ļoti atbrīvojošs. It īpaši, ja “es nevaru” pārvēršas par “es negribu”.
Vairāk par to, kā Tevi ietekmē senas traumatiskas pieredzes, klausies manā raidierakstā “Tāpēc, ka traumēts?”. Meklē Spotify, Apple Podcasts vai manā YouTube kanālā!
