Mūsdienās nereti tiek runāts par robežu nepieciešamību attiecībās. Tomēr ne vienmēr ir skaidrs, kas ar to tiek domāts, kā tas var palīdzēt un kā to labāk realizēt.
- Tu esi bez vainas. – Nereti rodas sajūta, ka esi ko parādā savai ģimenei un vecākiem. Ņem vērā, tu neesi viņiem parādā! Tu biji viņu vēlme, nevis otrādi.
- Tu nemirsti. – Bieži vien mēs neuzdrošināmies atdalīties, baidoties no atraidījuma. Bērnībā tava izdzīvošana bija atkarīga no vecāku un ģimenes labvēlības. Šodien tā vairs nav! Apzinies to!
- Tu nosaki tuvības daudzumu. – Pajautā sev – ja runa būtu tikai par tavu mentālo veselību, cik daudz tuvības tu vēlētos ar saviem vecākiem un ģimeni? Piemēram, 1 tikšanās vai 1 zvans nedēļā/mēnesī/gadā. Ņem vērā savu atbildi un rīkojies saskaņā ar to!
- Tu novelc robežas. – Pajautā sev – ja runa būtu tikai par tavu mentālo veselību, kas tev savu vecāku vai ģimenes uzvedībā nebūtu pieņemams. Piemēram, iejaukšanās bērnu audzināšanā, pavēlošs tonis, šantāža utt.
- Stingras robežas. – Tagad, kad zini savas robežas, ir pienācis laiks tās stingri novilkt. Var palīdzēt sekojošais…
- Skaidri, nepārprotami vārdi. – Izmanto vienkāršas frāzes, piemēram: Man vairs nav pieņemami, ka…
- Ķermeņa valoda. – Taisna mugura, apņēmīgs skatiens, stop signāls ar roku.
- Mentālās robežas. – Vizualizē aizsargbarjeru, kas tevi ieskauj, sniedz drošību un stiprina.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
