Vai esi pamanījis, ka rīti jau ir mazliet gaišāki un vakari drusku garāki? Šajā tumšajā laikā gaisma ar katru dienu pamazām sāk izstumt tumsu. Par laimi visiem ir zināms, ka tas notiks, lai kādi citi notikumi valda apkārt – gaisma būs!
Es zinu, ka daudziem šobrīd trūkst gaismas ne tikai dabā, bet arī dziļi sirdī. Kā atgriezt gaismu sirdī, ir jautājums, kas nodarbina cilvēkus man apkārt. Iespējams, viņi to uzdod citādāk, piem., kā nejusties tik nogurušam un izsmeltam, kā ikdienas rūpēs apmierināt arī savas vajadzības, kā nejusties tik bezcerīgi un bezpalīdzīgi, kā priecāties par to, kas ir, nevis piedzīvot neapmierinātību un dusmas…
Reizēm tie ir jau ilgstoši nomāktības stāvokļi, kas neļauj rast spēku arī kaut nelielām izmaiņām. Ja tā, lūdzu, meklē sev profesionāļa palīdzību! Psihoterapijas speciālista, ārsta-psihoterapeita, ārsta-psihiatra, klīniskā, veselības vai konsultatīvā psihologa konsultācija palīdzēs izvērtēt, cik stāvoklis ir nopietns, un kāda veida palīdzība nepieciešama. Lūdzu, neuzticies tam, ko tev saka apkārtējie, ka vienkārši jāmaina domāšana, jāskatās uz visu pozitīvi un “pats vainīgs”, ja ko tādu nepraktizē.
Neviens nav vainīgs pie tā, ka:
- ir piedzīvojis kādus dziļus sāpinājumus, kas ir veidojuši augsni tam, ka grūtākos brīžos nepietiek resursu tikt laukā;
- jau pavisam agri savā bērnībā zaudējis ticību tam, ka ir labs;
- bezpalīdzīgā stāvoklī kā bērns iemācījies, ka apkārt notiekošo īsti nespēj ietekmēt un ir bezpalīdzīgs;
- ir noticējis, ka ir neiespējami lūgt un pieņemt palīdzību, un ar visu jātiek galā pašam.
Šobrīd apkārt valda daudz ieteikumu, kā saņemties, mainīt “maindsetu” un kļūt veiksmīgam. Man nav iebildumu pret šo uzskatu, jo tiešām ir iespējams, strādājot ar sevi, daudz ko mainīt un piedzīvot vēlamo. TAČU tam ir nepieciešams emocionāli atrasties vismaz tādā nosacītā “0 pozīcijā”.
Diemžēl cilvēks, kurš cieš no depresijas vai arī no pēctraumas stresa, neatrodas šajā stāvoklī, bet gan daudz dziļāk – mīnusos. Reti ir iespējams no šiem mīnusiem izrāpties pašam tikai ar pozitīvu domāšanu un veselīgu dzīvesveidu, lai cik arī nozīmīgi nebūtu šie abi aspekti. Tas, ko esmu piedzīvojusi savā praksē, ka cilvēki, kam neizdodas tikt laukā ar šādiem dažādu konsultantu ieteikumiem, mēdz justies par sevi vēl sliktāk. Viņiem ir kauns, viņi vaino sevi, ka ir tik vāji, viņi kļūst vēl bezcerīgāki, secinot, ka “man jau nekas nevar palīdzēt”. Reizēm viņi dabū īstermiņa uzlabojumus, bet tad krīt atpakaļ turpat vai reizēm vēl dziļāk.
Tu neesi vainīgs! Tev nav jākaunas! Tev ir jāmeklē profesionālis (kāds no iepriekš uzskaitītajiem), kas var palīdzēt Tev savest kārtībā psihisko veselību tik tālu, lai tālāk jau varētu Tu pats. Jā, ar visiem tiem pašiem ieteiktajiem instrumentiem varēsi pēc tam darboties. Taču Tev ir jānonāk vismaz šajā “0 punktā”, lai tas būtu iespējams.
Kad studēju LU, mans pasniedzējs Māris Ķirsons, kurš mācīja par atkarībām, lietoja šādu salīdzinājumu: “Ja Tev ir caureja, tad pamēģini tikt ar to galā vienkārši ar saņemšanos.” Ja Tev ir saslimšana un nepieciešama ārstēšana, tad saņemšanās un pozitīva domāšana var kalpot tikai kā brīnišķīgs papildus instruments nepieciešamajai ārstēšanai. Parūpējies par sevi atbilstoši savām reālajām vajadzībām!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
