Nereti vecākiem nākas dzirdēt tādus padomus kā: “Tev tikai jāatrod kaut kas, kas tev sagādā prieku, kāds hobijs vai kas tamlīdzīgs, tad tu neizdegsi!” Tiešām?
Šis padoms, lai gan labi domāts, nav īsti derīgs, jo, lai neizdegtu, ir pa laikam jāpaņem pauze arī no tām nodarbēm, kuras tev ļoti patīk.
Vēl kāds vecākiem veltīts komentārs: “Tu taču mīli savus bērnus! Kā tad tu vari no viņiem nogurt? Bērni ir skaistākais, kas var būt šajā pasaulē!” Reizēm tajā iespējams saklausīt ko tādu kā: “Vai tad tu nemīli savus bērnus?” Taču šīs abas lietas nav savstarpēji saistītas.
Pat, ja tu kaut ko vai kādu ļoti mīli un tev ir liela iekšējā motivācija, tev ir nepieciešama atpūta no tā!
Īpaši šis attiecas uz vecākiem. No vienas puses esam mēs, kas mīl savus bērnus un bieži nespēj sev atzīt, ka esam noguruši un varbūt pat izdeguši savā vecāku lomā… Bet otrā pusē ir sabiedrība, kas “pabaro” šo mūsu iekšējo balsi, un tā rezultātā jūtamies slikti par sevi.
Šāds domāšanas veids ir kaitīgs, jo:
- tieši vecāki var ļoti ātri sajusties slikti par to, ka vēlas nedaudz atpūsties no būšanas ikdienā kopā ar saviem bērniem;
- sabiedrība tikai pastiprina šo vainas apziņu;
- vecāki (sākumā) jūtas ļoti enerģiski, stipri un motivēti, viņi bērnu labā dara visu, jo viņi taču viņus tik ļoti mīl… Bet viņi aizmirst paši sevi.
Es tevi no sirds aicinu nospraust veselīgas robežas un neļaut šādiem komentāriem tevi ietekmēt un iesēt tevī šaubas par sevi. Lūdzu, atceries veltīt laiku sev – arī tad, ja tev kaut kas sagādā ļoti daudz prieka. Atceries arī par sevi un neuzņemies par daudz!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
