Nav neviena cita tāda kā Tu

Katrs cilvēks šai pasaulē ienāk absolūti unikāls un atšķirīgs. Nav neviena cita, kurš būtu tieši tāds, kā tu!

Teorētiski šis, droši vien, ir saprotami, bet praktiski tu jau zini, cik bieži mēģinām ielikt sevi dažādos “standartos”, lai it kā iekļautos kādā grupā, kurai gribam piederēt.

Reizēm visa dzīve paiet pielāgojoties, slēpjoties, lai tikai kāds neatklāj manu īsto būtību, cenšoties izlikties par kādu, kas neesmu. No vienas puses, to darām, lai apmierinātu sev svarīgas psiholoģiskās vajadzības – aizsargātu un stiprinātu savu pašvērtējumu, kā arī piedzīvotu drošu piesaisti un pieņemšanu. Vienlaikus maksājam par to augstu cenu – atsvešināmies paši no sevis vai arī tā īsti nemaz nesatiekam un līdz galam neiepazīstam sevi. Izlikšanās un pielāgošanās arī vairs neļauj sajust citas nozīmīgas vajadzības. Tādējādi, neparūpējoties par tām, zaudējam līdzsvaru rūpēs par sevi, kā arī dzīvē vispār.

Katrs bērns iekšēji vēlas, lai apkārtējie viņu iepazīst un pieņem tādu, kāds viņš. Ar viņa personību un iedzimto temperamentu, kas ietver arī to, cik viegli satraucams, mierīgs, aktīvs, jūtīgs viņš ir, cik viegli novērst viņa uzmanību un cik ātri viņš spēj pielāgoties. Ja viņš to nepiedzīvo un jau kopš bērnības nekad nejūtas “gana labs”, ja vecāki ir izmantojuši dažādas audzināšanas metodes, lai bērns tikai pielāgotos un atbilstu viņu gaidām un vajadzībām, tad viņam diemžēl veidojas neveselīgs pašvērtējums.

To visu varētu aiztaupīt, ja vecāki censtos iepazīt un pieņemt savu bērnu, nemēģinot viņu pārveidot un mainīt. To varētu arī, ja viņi būtu iejūtīgi, atpazīstot bērna vajadzības un uz tām atbilstoši reaģējot, nevis baidoties kaut ko izdarīt nepareizi savā vecāka lomā. Tas, savukārt, iespējams tikai tad, ja mācāmies patiesi iepazīt un pieņemt paši sevi – tādu, kāds esmu, nevis kādu citi vēlas mani redzēt vai arī kādu ārējo tēlu vēlos radīt.

Protams, tas ir garāks mācīšanās ceļš, kurā pieļausi kļūdas un sastapsies ar šķēršļiem, bet tam nevajadzētu tevi atturēt. Jo, ja vēlies kļūt psihiski, emocionāli un arī fiziski veselāks, ja vēlies, lai arī tavi bērni tādi būtu, ir jāatrod sevī drosme un jāatvēl tam laiks, lai ietu šo sevis iepazīšanas un pieņemšanas ceļu.

 


Raksta autore Vita Kalniņa.

Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.

Leave a comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *