Tiem, kas uzauguši ilgstošos augsta stresa apstākļos, bieži vien nav ne jausmas, ko nozīmē patiesa atpūta un atslābināšanās. Tā vietā viss, ko viņi pazīst, ir pārgurums un pat izsīkums.
Izsīkums šajā situācijā ir hroniskas, augstas spriedzes rezultāts, ko šādi cilvēki parasti ilgstoši savā ķermenī var nepamanīt.
Būt augstas spriedzes stāvoklī ir kļuvis par šo cilvēku “normālo stāvokli”. Taču izsīkums nav relaksācija. Gulēt gultā vai sēdēt dīvānā izsīkuma dēļ nesniedz arī cerēto atpūtu un parasti spēks tāpat vien neatjaunojas.
Tikai nonākot kontaktā ar savu ķermeni, mēs varam izkļūt no šāda augsta stresa stāvokļa. Priekš tā ir svarīgi iemācīties vispirms jau atšķirt sasprindzinājumu un atslābumu ķermenī.
Tā pamazām iespējams apgūt, kā novērst spriedzi jau laikus, nenonākot līdz izsīkumam. Tālāk var apgūt dažādas pašpalīdzības metodes, plānojot noteiktus atpūtas periodus, izmantojot dažādas elpošanas tehnikas un pašregulācijas prasmes.
Labi iepazīt savu ķermeni, lai arvien labāk reaģētu uz savas veģetatīvās nervu sistēmas reakcijām, nozīmē pilnīgi jaunu izjūtu par spēju sev palīdzēt.
