Tā ir viena no cilvēka psiholoģiskajām pamatvajadzībām būt attiecībās ar kādu. Ir tik svarīgi, ka šīs attiecības ļauj palikt sev pašai, pieņemtai un vienmēr vēlamai. Tomēr reizēm mūsu bērnības pieredzes ir mudinājušas apgūt stratēģijas, kā pasargāt sevi no sāpēm. Reizēm sevi sargājot, mēs par daudz attālināmies no citiem.
Šeit esmu apkopojusi 8 iespējamos iemeslus, kāpēc kāds varētu teikt: “Man neviens nav vajadzīgs! Lieciet mani mierā!”:
- Savā bērnībā es pārāk bieži tiku atstāts novārtā, tāpēc tagad esmu pieradis un secinājis, ka mani nevienam nevajag.
- Man vēl nekad iepriekš nav bijusi tāda (pieaugusi) piesaistes persona, uz kuru es tiešām būtu varējusi paļauties tad, kad man klājās grūti.
- Manas emocijas bērnībā netika uztvertas nopietni un es iemācījos tās apspiest.
- Man ir bail, ka mani atkal pametīs, tāpēc es nespēju pielaist citus sev tuvu klāt.
- Man nozīmīgi cilvēki mani nepieņēma un nemīlēja tādu, kāda es esmu.
- Mani bieži sūtīja prom, kad man klājās slikti, lai es vienatnē tieku galā ar saviem pārdzīvojumiem.
- Man parasti pašai bija jārisina savas grūtības, un neviens man nepalīdzēja.
- Man vienmēr bija jābūt stiprai, jo nebija neviena, kas mani varētu atbalstīt.
Laimīgā skola ir kopiena, kurai vari piederēt, arī paliekot klusa vērotāja, tomēr arī tad Tu būsi mums svarīga! Laimīgajā skolā gūtās zināšanas Tev var atkal parādīt ceļu pašai pie sevis, mācīt sevis pieņemšanu un atvērt savu sirdi arī citiem.
