Ar šo rakstu es nevēlos nosodīt vai vainot nevienu mammu vai tēti. Es zinu, ka visiem vecākiem arī ir vecāki un reizēm sāpes mēs nododam tālāk daudzās paaudzēs. Mans mērķis drīzāk ir vairot izpratni par to, kā Tavā dzīvē varētu būt radušies kādi uzskati un pārliecības, kas Tev šobrīd traucē. Tas varētu būt sākums Tavā dziedināšanās ceļā.
Protams, ka vislabāk ar to ir doties individuālā psihoterapijā. Taču tad, ja tas nav iespējams, un tā tas diemžēl ir daudziem, tad var meklēt arī cita veida atbalstu.
Es to sniedzu Laimīgajā skolā, kur vari mums pievienoties arī tad, ja kautrējies un labāk vēlies palikt neredzama un nedzirdam. Savus jautājumus un stāstus vari ik mēnesi iesūtīt anonīmi, un tad saņemt manu atbildi vai komentāru. Tiekamies!
5 veidi, kā Tavi vecāki, iespējams, bērnībā Tevi sāpināja:
- Viņi bija kritizējoši. Vecāki uzskatīja, ka kritika palīdzēs Tev kļūt par labāku cilvēku un pasargās Tevi no kļūdām nākotnē. Taču tagad Tevi nepamet sajūta, ka Tu nekad neesi pietiekami laba.
- Viņi Tevī raisīja vainas sajūtu, lai Tevi kontrolētu. Lai Tu darītu to, ko viņi uzskatīja par pareizu, Tavi vecāki Tev teica tādas lietas, kas lika Tev justies slikti. Piemēram: “Vai tiešām Tu gribi, lai mammīte raud par to, cik nesmuki Tu apģērbies?!” Iespējams, vainas sajūta arī šobrīd ir Tavs nepatīkamais nešķiramais sabierotais.
- Viņi neuztvēra nopietni Tavas emocijas, kritizēja par tām un sūtīja prom spēcīgu emociju izpausmēs. Kopš tā laika Tu neņem vērā savas emocijas, tās ignorē vai arī no tām kaunies.
- Viņi nenosprauda robežas vai arī neļāva Tev tādas nospraust. Tava privātā zona, Tavas vajadzības vai vēlmes tika ignorētas. Tāpēc, iespējams, Tev ir grūti nospraust robežas arī tagad un uzticēšanās citiem Tev ir īsts izaicinājums.
- Viņi mīlestību saistīja ar nosacījumiem. Vecāki Tevi sodīja, atgrūžot un nesniedzot nepieciešamo atbalstu, ikreiz, kad Tu pieļāvi kļūdu. Tādējādi viņi lika Tev domāt, ka mīlestība Tev ir jānopelna. Iespējams, tagad Tev šķiet, ka neesi mīlestības vērta, ja kaut kā īpaši necenties citu labā.
