Liela daļa jūtīgu cilvēku diemžēl joprojām tic, ka viņi ir vājāki, mazāk veiksmīgi vai ne tik izturīgi kā citi. Taču patiesībā viņi nav mazāk izturīgi, viņiem vienkārši ikdienā ir jāpārstrādā (apm. 5-10x spēcīgāk un ilgāk) vairāk nepatīkamu notikumu, iespaidu un sajūtu.
Ja cilvēkam, kuram nav paaugstināts jūtīgums, uz vienu dienu būtu jāiejūtas jūtīga cilvēka ādā, viņš, iespējams, justos tikpat izsmelts vai uzvilkts no visiem tiem stimuliem, kas jāpārstrādā.
Tas nenozīmē, ka jūtīgu cilvēku dzīve sastāv tikai no cīņām un izaicinājumiem. Gluži otrādi, viņi var izmantot savu iekšējo spēku, lai radītu sev tādu dzīvi, kurā nav nemitīgi jācīnās, bet viņi drīkst vienkārši BŪT. Kurā viņi var brīvi izdzīvot savu iekšējo pasauli, patiesās dāvanas un vajadzības.
Šīs ir 8 mazas lietas, kas var kļūt par grūtu cilvēkiem ar paaugstinātu jūtīgumu:
- Bezjēdzīgas sarunas – virspusējas sarunas tikai izceļ atšķirības un veicina atsvešināšanos, kamēr dziļas sarunas palīdz rast kopīgo un piedzīvot vienotību. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc saviesīgas sarunas par banālām tēmām ātri vien var jūtīgos cilvēkos radīt stresu. Jūtīgi cilvēki labprāt savās domās un sarunās dodas dziļumā.
- Fona trokšņi (piem., čāpstināšana vai skaļa košļāšana) – jūtīgi cilvēki arī vairāk reaģē uz dažādiem trokšņiem – ne tikai uz lielu troksni, bet arī uz sīkām skaņām, kā košļāšana, elpošana vai čāpstināšana. Ekstremālā gadījumā šādu jūtīgumu sauc par misofoniju, ko var novērot daudziem jūtīgiem cilvēkiem.
- Jušanās nesaprastam – kad citi nevar saprast jūtīga cilvēka domas vai sajūtas, tas viņā var radīt milzu vilšanos. Bieži vien tas uzjundī senus bērnības ievainojumus, jo tas atkal liek justies citādam un atšķirīgam, tādējādi sāpinot. Savukārt nemitīgi mēģinājumi citiem paskaidrot, kas ar mani notiek, var izraisīt pārslodzi.
- Sarunāšanās ar vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi – jūtīgi cilvēki sarunas laikā pievēršas otram ar visām savām maņām. Tādējādi viņi spēcīgi izjūt otra vārdus un emocijas, visu šo tad smadzenes mēģina apstrādāt. Ja ir jāsarunājas ar vairākiem cilvēkiem uzreiz, tad tas izjauc šo informācijas pārstrādes procesu un izraisa stresu.
- Raupji audumi un apģērbu birkas – kad iegādāts jauns apģērbs, jūtīgs cilvēks uzreiz ķeras pie šķērēm, lai nogrieztu birkas, jo tās var radīt lielu kairinājumu. Tāpat arī raupji audumi, kurus citi var nēsāt bez problēmām, jūtīgu cilvēku var tā nokaitināt, ka viņš vairs nespēj koncentrēties ne uz ko citu.
- Pārmērīga domāšana (overthinking) – tā kā jūtīgi cilvēki uztver daudz vairāk informācijas un nianšu, viņu smadzenēs arī veidojas vairāk savienojumu, kas padara domāšanas procesu sarežģītāku. Ja sanāk apmaldīties šajos procesos, tas var izraisīt pārmērīgu domāšanu un mentālu izsīkumu. Šajā gadījumā noderētu mācīties vairāk ieklausīties savā intuīcijā.
- Kāds, kas skatās uz pirkstiem – ja darbā vai pildot kādu uzdevumu kāds viņu novēro, tas jūtīgā cilvēkā var radīt šoku. Pirmkārt, jo jūtīgi cilvēki intensīvāk izjūt otra klātbūtni. Otrkārt, jo viņu bailes no vērtēšanas un noraidījuma viņu pagātnes dēļ nereti ir izteiktākas nekā citiem.
- Cilvēki, kas nepārstāj runāt – jūtīgiem cilvēkiem nepieciešams vairāk laika, lai apstrādātu informāciju. Ja viņiem nemitīgi ir jāklausās, viņuprāt, nenozīmīgās tēmās, tas var no viņiem prasīt pārāk lielu piepūli. Šie cilvēki spēj izrādīt spēcīgu līdzjūtību un bieži vien arī neprot nospraust robežas, un tas var radīt grūtības izvairīties no šādām sarunām.