Mammas bieži ir nogurušas. Dažreiz viņas tomēr joprojām ļoti cenšas, bargi tiesā sevi, izdara spiedienu uz sevi un arī uz citiem, tai skaitā bērniem. Bērni parasti pret to protestē, un liels spiediens rada vēl lielāku pretspiedienu. Spriedze aug dzīvē, ikdienā, mūsu prātā un ķermenī.
Rūpes par sevi ietver to, ka tu esi kontaktā ar to, kas ir. Bez vērtējuma, bez izmisīga mēģinājuma uzreiz kaut ko mainīt. Tas nozīmē arī paļauties, ka visam ir savs laiks. Mēs varam uzņemties atbildību un kaut ko darīt savas dzīves uzlabošanā, taču nevaram to ietekmēt kopumā. Īpaši jau citus cilvēkus savā dzīvē. Pat, ja tie ir mūsu bērni.
Reizēm mammas nezina, ko viņas vēlas. Sāc ar to, ka zini, ko nevēlies, tad parūpējies, lai tā būtu!
Ļaut lietām būt, plūst līdzi, iet līdzi, vērot, ļaut visam atkal rast savu ceļu… Tas var izklausīties dīvaini, ja esi pieradusi visu kontrolēt. Jā, tas var pat izraisīt bailes un dusmas. Bet visas iekšējās un ārējās cīņas parasti noved mūs pie tā, ka esam spiestas to atzīt.
Rūpes par sevi nedrīkst kļūt par papildus nastu tavā dzīvē!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
