Daudzi no mums dzīvē nav piedzīvojuši tādu mīlestību, kādu būtu pelnījuši. Tas bieži ir saistīts ar pirmo attiecību pieredzi agrā bērnībā. Ideālā gadījumā mēs kā mazi bērni tiekam mīlēti bez nosacījumiem, tomēr ne vienmēr tas tā notiek.
Diemžēl daudzi jau agri tuvās attiecībās ir apguvuši sekojošo:
- Savas patiesās jūtas labāk ir neizrādīt.
- Mīlestība balstās uz nosacījumiem.
- Mīlestība var būt bīstama.
- Kad es kādu mīlu, es varu tikt atstumts vai noraidīts.
- Ja es mīlu, tad manis var būt par daudz.
- Mana vēlme pēc mīlestības citiem var būt kā smaga nasta.
- Ja es atklāti rādīšu savas vajadzības, mani nemīlēs.
Ne vienmēr bailes izskatās pēc bailēm. Reizēm tās slēpjas aiz bezcerīgas padošanās, citreiz aiz jokiem un sarkasma vai varbūt aiz dusmām un agresijas.
Vēlāk, jau pieaugušā vecumā, mēs baidāmies no tuvām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Baidāmies no viņu mīlestības, baidāmies paši no savas mīlestības.
Ir svarīgi saprast, kas tieši stāv ceļā tavām mīlestības attiecībām, un kā piedzīvot jaunu, labāku pieredzi.
Lai kas mainītos, ir svarīgi vispirms apzināties, ka tas, ko tu šobrīd domā par mīlestību, tev nedara labu.
Lai arī šobrīd tev liekas, ka mīlestība sev līdzi nes daudz sāpju un baiļu, tām iespējams stāties pretī. Tas var notikt cieņpilnās un mīlestības pilnās partnerattiecībās, kurās vari atvērties un dot iespēju savai mīlestībai. Tas var notikt arī ilgākā psihoterapijā.
Diemžēl nereti mēdzam izvēlēties partneri, ar kuru varam izdzīvot veco, tik labi pazīstamo, bet vienlaikus arī negatīvo attiecību modeli. Šādās attiecībās bieži piedzīvojam atkārtotus ievainojumus.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
