Tu jau noteikti zini, ka ir tik svarīgi dot vietu emocijām! Katrai no tām ir savs svarīgs uzdevums tavā dzīvē, arī skumjām.
Ja tu ļauj sev skumt, patiesi izjūti skumjas un pieņem tās, tad tu vari tikt dziedināta no tām sāpēm un ievainojumiem, kas slēpjas aiz šīm skumjām. Citādi tie visi paliek apslēpti dziļi tevī, tādējādi aizēnojot daļu no tevis.
Katrs ievainojums un katra tava emocija, lai cik nepatīkama arī tā šķistu, vēlas, lai tu to ieraugi un piedzīvo. Pat tad, ja tu nelabprāt tai ļaujies un tev sākumā nenākas viegli to ne atzīt, ne izrādīt.
Asaras, ja beidzot ļauj tām plūst, skaistā veidā parāda, ka esi atvērusies sev, dzīvei un attiecībām. Mammas bieži man jautā, vai viņas drīkst bērna klātbūtnē raudāt, jo parasti cenšas izlikties, ka viss ir kārtībā, lai gan tā nepavisam nav.
Asaras, ja beidzot ļauj tām plūst, skaistā veidā parāda, ka esi atvērusies sev, dzīvei un attiecībām.
Ja raudi kāda cita klātbūtnē, tu atzīsti un parādi savu ievainojamību, kuras rezultātā var rasties brīnišķīga dziļa tuvība starp tevi un šo otru cilvēku. Tas attiecas arī uz attiecībām ar tavu bērnu.
Varbūt esi no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka raud tikai vājie? Vai arī, ka mērķis, uz ko tiekties, ir vienmēr būt stipram, nekad neskumt un pavisam noteikti neļauties asarām?
Varbūt pārdomāt savu līdzšinējo uzskatu tev palīdzēs, ja uzskaitīšu, kādi ir daži no raudāšanas ieguvumiem.
Raudāšana:
- Samazina stresu un attīra ķermeni – raudot tu atbrīvojies no stresa un toksīniem, jo kopā ar asarām tu izdali arī stresa hormonus un kaitīgas ķīmiskās vielas, kas raudot tiek izskalotas no tava ķermeņa.
- Veicina smadzeņu neiroplasticitāti.
- Palīdz atbrīvoties no emocionāla un garīga saspringuma.
- Pazemina paaugstinātu asinsspiedienu.
- Aktivizē endorfīnus – kad tu izraudies, uzlabojas tavs garastāvoklis.
- Sniedz atvieglojumu un savā ziņā arī emocionāli nogurdina, bet tas palīdz ātrāk iemigt un labāk izgulēties (īpaši cilvēkiem ar iemigšanas problēmām).
- Palīdz satuvināties ar citiem, jo tu atļauj sev būt ievainojamam, un tas savukārt izraisa citos iejūtību un palīdz veidot dziļas un patiesas attiecības.
Strādājot psihoterapijā, es nereti piedzīvoju, ka klienti, sākot raudāt, atvainojas un cenšas atkal saņemties. Viņi savā dzīvē ir apguvuši, ka citiem viņu asaras ir apgrūtinājums, ka tās rādīt nedrīkst, un ka tas pat kaut kādā ziņā ir “nepieklājīgi”.
Tomēr katra asara ir kā liela uzticēšanās man, un es to dziļi novērtēju. Jūtos priviliģēta, kad drīkstu palikt līdzās cilvēkam viņa vispatiesākajās emocijās. Savā ziņā asaras ir kā pērles katra cilvēka dziedināšanās ceļā.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
