Tā ir viena no cilvēka pamatvajadzībām justies mīlētam, tikt pieņemtam un piedzīvot piederības izjūtu. Neattālinies no sevis tikai tāpēc, lai pietuvotos kādam citam!
Reizēm, lai tas izdotos, daudzi ir gatavi kaut ko upurēt un izdarīt tā, lai nebūtu jāpiedzīvo pretējais. Tas, ka jūtos nemīlēts un ka otram neesmu labs gana tāds, kāds esmu, var izraisīt ļoti daudz sāpju.
Saprotams ir cilvēka mēģinājums no šīm sāpēm izvairīties. Vieni uzskata, ka tādas attiecības, kurās man ir kaut kā jāpielāgojas, un sliktākā gadījumā, kur mani nemitīgi grib “pārtaisīt”, nav tā vērtas, un tās pārtrauc. Citi savukārt mēģina sevi lauzt un visādi mainīt, lai saņemtu no otra to, pēc kā tik ļoti alkst – mīlestību.
Pāra attiecībās, lai tās abiem darītu labu, runa ir par balansu tajā, cik ļoti abi spēj pielāgoties un panākt pretī otram viņa vajadzībās, lai attiecības būtu iespējamas un vienlaikus, vai pielāgojoties neatsakās paši no sevis? Vai esot ar otru kopā, es joprojām palikšu es pats?
Lai mazinātu ciešanas attiecībās, ir tik svarīgi spēt atbildēt uz šiem jautājumiem apstiprinoši. Ja tu pārāk tālu attālināsies no savām vērtībām, vēlmēm un sapņiem tikai tāpēc, lai saņemtu otra mīlestību, ir milzīgs risks, ka paliksi tomēr tukšām rokām un sirdi. Jo tādā gadījumā runa nav par mīlestību.
Tāpēc neattālinies no sevis tikai tāpēc, lai pietuvotos kādam citam! Lai būtu tuvu otram, tev ir jābūt tuvam pašam ar sevi.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
