Ko darīt ar savu un partnera neapmierinātību?

Šis laiks ir īsts izaicinājums attiecībām ģimenē. Attiecībām ar bērniem, ar vecākiem un īpaši ar partneri.

Daudzi pavada kopā tik daudz laika, kā nekad iepriekš. Papildus tam apkārt valdošā spriedze un katra individuālā spriedze vienlaikus ir samilzusi tik ļoti, ka ik pa laikam kļūst neizturama un “prasās laukā”. Skaidrs, ka švirkst strīdi, risinās konflikti un notiek pat veselas drāmas.

Dažiem savstarpējā vardarbība pieaug tik ļoti, ka tiek fantazēts par šķiršanos. Lai cik briesmīga nebūtu fiziska vardarbība, šausminoši ir dzīvot arī emocionālas vardarbības ēnā. Un nogurt var gan no tā, ka otrs ir konstanti ar kaut ko neapmierināts un “uzcepas”, gan no tā, ka mani pašu tracina tas, ko un kā viņš/viņa dara vai tieši nedara.

Strīdēties par to, kuram taisnība, parasti visu vēl vairāk pasliktina. Ko tad darīt? Jāsāk būtu katram ar sevi un savu atbildību par savu vajadzību apmierināšanu, skaidru komunikāciju par tām, ar atbildību par savu labo garastāvokli un emocionālo noturību. Jā, par to atbild neviens cits, kā katrs pieaugušais cilvēks pats.

Nākamais izaicinājums (it kā jau ar pirmo nebūtu gana…) ir mācīties izturēt to, ka mani kaut kas neapmierina otrā cilvēkā, un vēl grūtāk – ka otrs cilvēks ar kaut ko ir neapmierināts manī!

Tas nav patīkami, taču vienīgā jēdzīgā iespēja ir mācīties ar šīm nepatīkamajām jūtām palikt kontaktā un tās izturēt. Klausies, kas tad otram nepatīk Tevī vai kas viņu konkrēti neapmierina Tavā rīcībā. Nesāc taisnoties vai uzbrukt pretī.

Ne vienmēr otra neapmierinātība nozīmē, ka Tu tiešām izdarīji ko slikti vai nepareizi, taču ir skaidrs, ka otrs būtu vēlējies piedzīvot ko citu. Tāpēc noklausies ar sapratni un pieņemšanu, un pasaki, ka Tev žēl. Žēl par to, ka otram reizēm ar Tevi nav viegli. Tici tam, ko Tu saki. Saki no sirds.

Jā, tas ir grūti, taču īstenībā nav citas labākas alternatīvas par šo. Ja neizdodas, nekas. Rīt mēģini atkal.

Raksta autore Vita Kalniņa.

Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.