“Vecāki izturas pret saviem bērniem tāpat, kā viņi izturas paši pret sevi,” teicis populārais ģimenes psihoterapeits Jespers Jūls.
- Ja tu cieni pats sevi, tad, visticamāk, tu cieni arī savu bērnu, un tavs bērns mācās cienīt gan sevi, gan tevi, gan citus apkārtējos.
- Ja tu atpazīsti savas vajadzības, kā arī atbildīgi apmierini tās ar uzmanību un iejūtību pret sevi, tev nav grūti saprast, kas ir vajadzīgs tavam bērnam un palīdzēt viņam viņa vajadzības apmierināt.
- Ja tu pats ļausi sev kaut ko vēlēties un mēģināsi savas vēlmes piepildīt, tad arī tavs bērns mācās, ka sapņi un vēlmes ir svarīgi, lai arī reizēm jāgaida, kamēr tie piepildās.
- Ja tu atzīsti katru savu emociju un ļauj tai būt, tad tev nav grūti ļaut arī tavam bērnam piedzīvot viņa emocijas. Tu vari tās saprast un spēj palikt viņam līdzās, kamēr bērns tām iziet cauri un atkal stabilizējas.
Pārāk bieži vecāki mēģina uzlabot attiecības ar bērnu, tikai koncentrējoties uz viņu un lietojot kādas “tehnikas”, kas izlasītas vai dzirdētas. Kāpēc tas īsti nedarbojas? Tāpēc, ka daudzi no viņiem nepraktizē šādu attieksmi paši pret sevi ikdienā.
Ir neiespējami sniegt otram to, ko pats nesaproti un nelieto. Ir neiespējami bērnam ko iemācīt, nerādot savu piemēru. Ir neiespējami iejusties savā bērnā, ja tu nejūti pats sevi.
Sāc ar sevi! Esi pats sev vislaipnākais un iejūtīgākais sevis aprūpētājs, kādu tu jebkad vēlētos savā dzīvē piedzīvot!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
