- Dažkārt Tev var likties, ka tas, kā Tev klājas, tā pa īstam nevienu neinteresē.
- Otrs Tevi neievēro, Tevī īsti neieklausās, neuztver to, ko centies pateikt arī starp rindiņām.
- Iespējams, otrs ir pārāk aizņemts ar personīgajiem projektiem un ikdienas rūpēm.
- Secinājums, kādu Tu, iespējams, izdari, ir sāpīgs – “es esmu pilnīgi viena, man nav ne ar vienu patiesu un tuvu attiecību, neviens man nejūt līdzi”.
- Par spīti šai šķietamai vienaldzībai Tev nevajadzētu aizmirst, ka gana daudz cilvēku ir gatavi lēkt ledainā ūdenī, lai izglābtu svešu cilvēku.
- Kad apzināmies, ka kādam patiesi ir nepieciešama mūsu palīdzība, mēs pametam visu un steidzamies viņam palīgā – pat ja runa ir par kādu mazāk zināmu vai tikko iepazītu cilvēku.
- Turpretī, tas var radīt lielu bezcerības sajūtu, ja mums ir jānolasa otra cilvēka domas vai jāiztulko kādi smalki mājieni.
Ja Tu sastopies ar grūtībām, neizvairies lūgt palīdzību, gluži otrādi, esi skaļa – saglabājot cerību, ka kāds Tevi sadzirdēs un vismaz mēģinās Tev palīdzēt.
Vai Tu palīdzētu kādam, kas lūdz palīdzību? Vai pastāv lielāka iespēja, ka palīdzēsi kādam, kas skaļi un skaidri izsaka savu lūgumu?
