Ēšanas uzvedību, ko ietekmē emocijas, var apgūt visdažādākajos kontekstos un situācijās. Tā ir balstīta uz klasiskās un operantās kondicionēšanas mācīšanās mehānismiem.
Klasiskajā kondicionēšanā notiek divu stimulu savienošana.
Visbiežāk stimuls A (piemēram, kino apmeklējums) ir kāds notikums vai situācija, bet otrs stimuls B (piemēram, popkorns) ir ēdiens. Tā kā abi stimuli bieži notiek kopā, mēs tos iekšēji sasaistām tik cieši, ka stimuls A kļūst tik spēcīgs, ka tas automātiski izraisa stimulu B. Filmu mīļotāji zina ar lielu pārliecību, ka tiklīdz viņi ieiet kinoteātrī, viņiem ir nepieciešams popkorns vai kāda cita uzkoda. Abas lietas viņiem ir nosacīti saistītas.
Arī klasiskajā ēdienkartes kombinācijā kafejnīcā vai restorānā tas notiek līdzīgi. Nereti, ēdot pamatēdienu, kādā brīdī sākam izjust stipru kāri pēc saldumiem. Pat vēl nav apēsts pēdējais pamatēdiena kumoss, kad jau apsveram, ko pasūtīt saldajā. Līdzīgi tējas vai kafijas dzeršana pie vecvecākiem vai draugiem ir klasiskās kondicionēšanas piemērs. Gardas kūkas vai citi saldumi tiek ēsti pie tējas vai kafijas, pat ne mirkli neapdomājot un iekšēji nepajautājot sev, vai jūtu izsalkumu.
Ir vērts kritiski izvērtēt, piemēram, ikvakara ēšanas rituālus pie televizora vai vakara pasaku lasīšanu bērnam gultiņā kopā ar kādu ēdienu.
Kādā brīdī bērns iespējams vairs negribēs dodiet gulēt bez ierastās pudeles, pat ja viņam jau sen tā vairs nebūs vajadzīga, lai uzņemtu pārtiku. Daudziem ēšana bez ieslēgta televizora fonā var kļūt garlaicīga un dažiem pat sajusties kā īsta spīdzināšana.
Operantā kondicionēšana savukārt ir atrodama pastiprinājumos. Negatīvs pastiprinājums veidojas, ja kādas darbības rezultātā iespējams mazināt negatīvās sekas, piemēram, ēdot var mazināt emociju intensitāti.
Pozitīvu pastiprinājumu var novērot visur, kur tiek izmantots atlīdzības un apbalvojuma mehānisms ar pārtikas palīdzību. Piemēram, tiek bērnam iedota konfekte pēc labas atzīmes skolā vai arī bērnam tiek apsolīts saldais, ja izēdīs tukšu šķīvi ar pamatēdienu. Šis mehānisms ir aktīvs arī pie emociju regulēšanas saistībā ar ēšanas uzvedību.
Aiz ēšanas uzvedības, ko regulē emocijas, patiesībā slēpjas daudz neapmierinātības ar sevi – sajūta, ka neesmu pietiekami labs, netieku galā ar visu darāmo un vienlaikus izjūtu arī iekšēju spiedienu par to, ka visam jābūt paveiktam vislabākajā veidā.
Dažreiz var būt noderīgi paanalizēt, kad un kāpēc emociju regulējošā ēšanas uzvedība ir izveidojusies. Tomēr vēl svarīgāk šo saprast ir, lai praktizētu līdzjūtību pret sevi.
Ja tēma “Mammas un toksiskas attiecības” ir aktuāla arī Tev, pievienojies Laimīgo Mammu Skolā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
