Ģimenēs strīdi notiek starp vecākiem un bērniem, starp brāļiem un māsām, starp partneriem. Strīdēties ir normāli, no strīdiem nav jābaidās un no tiem nav jāizvairās. Tomēr ir svarīgi, kā mēs strīdamies un kā strīdos izturamies viens pret otru.
Papildus tam, ka konfliktēšanai būtu jābūt cieņpilnai, svarīgi ir arī tas, ka mēs pēc tam atkal atjaunojam piesaisti. Kā to izdarīt? Par to šajā rakstā.
- Piedāvā fizisku kontaktu. Kontakta atjaunošana bieži notiek ar fiziska pieskāriena palīdzību, ja tas ir iespējams un arī pieņemams visiem iesaistītajiem. Tādējādi izdalās arī piesaistes hormons oksitocīns, kas var nomierināt nervu sistēmu un stiprināt kopības sajūtu. Piedāvā fizisku kontaktu un jautā atbildi: “Vai vēlies samīļoties?”, “Vai vēlies, lai es tevi apskauju?”, “Vai man tevi paņemt klēpī?”.
- Runā par jūtām. Mēs varam pārrunāt piedzīvoto un nosaukt jūtas un pārdzīvojumus vārdos. Tas palīdz labāk tikt galā ar emocijām un saprast, kas šobrīd notiek. “Tas, kas tikko notika, mani nogurdināja. Kā tu jūties?”
- Atvainojies. Dažreiz mēs darām vai sakām lietas, par kurām patiesībā zinām, ka tās nevajadzētu teikt. Tāpēc ir svarīgi lūgt piedošanu (vienlaikus saprotot, ka nav iespējams uzreiz pārstāt izjust dusmas/skumjas/vilšanos, tāpēc negaidot tūlītēju izlīgumu): “Tas bija muļķīgi no manas puses, un es atvainojos. Lūdzu, piedod. Pasaki man, kad vairs nejūties dusmīgs/vīlies/sāpināts.”
- Pajautā: “Kas tev tagad ir vajadzīgs?” Dažreiz otrs cilvēks, arī, ja tas ir bērns, nevēlas uzreiz samīļoties pēc notikušā konflikta. Tad ir noderīgi vienkārši pajautāt, kas viņam šobrīd ir vajadzīgs. Bērns var atbildēt, ka vēlas paspēlēties vai arī kopā paskatīties kādu grāmatu. Kāds cits varbūt labprāt vēlētos pabūt mierā un klusumā. “Kas tev tagad ir vajadzīgs?”, “Ja tu labāk gribi pabūtu viens, tu drīksti to darīt. Droši saki man, ja vēlies pabūt kopā ar mani. Es esmu tepat.”
