Ja tu uzskati, ka tavs uzdevums ir otru izmainīt, dziedināt vai atrisināt viņa problēmas, tad tas lielākoties norāda uz tavām pašas, nevis šī otra cilvēka vajadzībām.
Tādi cilvēki, kuri iepriekš savā dzīvē piedzīvojuši lielas grūtības un ir daudz strādājuši ar sevi, nereti izjūt tādu kā pārprastu atbildības sajūtu pret citiem. Viņi grib atvieglot otra dzīvi, dāsni daloties ar saviem padomiem par to, kas dziedināšanās ceļā palīdzēja pašam. Viņi grib iedot otram to, ko paši labprāt būtu saņēmuši.
No vienas puses tajā nav nekā slikta, ja vien vienlaikus tu spēj paturēt prātā arī savas paša vajadzības! Tieši tas bieži vien ir sāpīgais punkts, jo nereti tādā veidā neapzināti tiek kompensēta paša vajadzība pēc atbalsta. Esot pārņemtam ar citu cilvēku grūtību risināšanu, tiek novērsta uzmanība pašam no savām problēmām.
Esot pārņemtam ar citu cilvēku grūtību risināšanu, tiek novērsta uzmanība pašam no savām problēmām.
Varbūt tu pazīsti kādu tādu cilvēku un viņš tev bezcerīgi krīt uz nerviem ar savām pamācībām un savu “pareizo” dzīvošanu? Bet varbūt tu pati esi cilvēks ar šādām rakstura iezīmēm?
Kad apjūc šajā, atceries sev atkal un atkal pajautāt: “Kādas ir manas patiesās vajadzības?” Tas tev palīdzēs labāk tās apzināties un sniegt sev pašai to, ko tu bezjēdzīgi centies dot citiem!
Ja tēma “Mammas un toksiskas attiecības” ir aktuāla arī Tev, pievienojies Laimīgo Mammu Skolā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
