Ir dažādi iemesli, kāpēc sieviete savas dzemdības var piedzīvot kā traumatiskas. Un ne vienmēr citiem no malas ir skaidrs – kāpēc.
Tad, ja dzemdību gaita noritējusi citādāk nekā tika iztēlots, piemēram, ja plānotu dabisku dzemdību vietā bija jāpiedzīvo ķeizargrieziens, vilšanās sajūta, kas pārņem pēc šādas pieredzes var būt milzīga. Situāciju vēl ļaunāku padara iekšējās balsis ar dažādiem jautājumiem “Kāpēc? Kāpēc tas notika tieši ar mani? Ko es izdarīju nepareizi? Ko tas nozīmē? Vai iznākums varēja būt savādāks?”.
Iespējams tu mokies vainas sajūtā un izjūti to kā personisku neveiksmi vai pārmet sev, ka nespēji atbalstošajam personālam paust savas vēlmes un vajadzības. Iespējams tu piedzīvo kauna sajūtu. Varbūt jūties nevērtīga un nepareiza.
Citreiz runa nemaz nav par to, kā noritējušas dzemdības, bet par to, kas noticis uzreiz pēc tām, piemēram, vai bijusi iespēja izbaudīt ādas kontaktu un nesteidzīgi sagaidīt, kamēr mazulis atradīs pirmo reizi krūti. Situācijā, kad paši pirmie intīmākie un mīlestības pilnie brīži ciešā kontaktā ar savu mazulīti, tiek atņemti vai vienkārši palaisti garām, jo personāls tos neuzskata par nozīmīgiem, vilšanās un sēras var būt tik lielas, ka to var būt grūti izturēt. Nereti smagās emocijas gribas pēc iespējas ātrāk aizmirst, vairs par tām nedomāt, novērst uzmanību no tām.
Bieži vien talkā nāk atrunas, kuras attaisno neveiksmīgo dzemdību gaitu un palīdz dziļākās diskusijās par to kas, kā un kāpēc ir noticis – neieslīgt. Bet dziļi iekšienē sieviete jūt, ka šie attaisnojumi īsti neatbilst patiesībai. Tomēr dzīvot līdzās šiem meliem reizēm šķiet vieglāk, nekā dzīvot dusmās, izmisumā un sērās.
Iespējams, tev ir tendence likt sev noticēt, ka notikumu gaita nevarēja būt citādāka.
Neviens īsti nevēlas ielaisties ar tevi diskusijā par to, vai tiešām pamatots iemesls kādām medicīniskām intervencēm bija mazulim ap kaklu aptinusies neabassaite, “šaurie” dzemdību ceļi vai “lielais” bērns. Visbiežāk tu ar savu versiju par notikušo nosliecies par labu solidaritātei un piekrīti, ka tas, kas notika tev acīmredzot ir bijis labākais iespējamais risinājums. Ar laiku tu pati tam notici un citu piedāvātie argumenti aiztaupa tik ļoti sāpīgo iedziļināšanos dzemdību notikumos, tādējādi nonākot situācijā, kurā patiesībā atbildību tu atdod citu rokās, pieņemot notikušo kā notikumu, kurā lēmējs bija kāds cits, nevis tu pati. Diemžēl agrāk vai vēlāk nāksies sev atzīt, ka gadījumos, kad pašas vēlmes un vajadzības tiek noliktas malā un tu rīkojies tā kā to sagaida citi, tam var būt liktenīgas sekas.
Šobrīd šī distancēšanās tevi atbrīvo no smaguma nastas, tomēr ilgtermiņā šie dvēseliskie ievainojumi nekļūst dziedināti, jo dzemdību pieredze netiek pārstrādāta. Nepārstrādājot dzemdību pieredzi pastāv liela iespēja, ka piedzīvotais var atkārtoties arī nākamajās dzemdībās.
Dažkārt izvairīšanās stratēģija nostrādā tik labi, ka sieviete nespēj pat iztēloties laist pasaulē vēl kādu bērnu vai, esot gaidībās ar nākamo, jau no paša sākuma ieplāno ķeizargriezienu, lai būtu droša, ka šoreiz iepriekšējās mokas nebūs jāpiedzīvo. Sāds lēmums ir saprotams un respektējams, īpaši, ja sievietei nav pieejams labs un kompetents profesionāļa atbalsts. Tomēr ir vērts atcerēties, ka sieviete spēj laist pasaulē bērnu dabiskā ceļā, ja vien viņai tiek sniegts iejūtīgs un mīlestības pilns atbalsts, sieviete ir saskaņā ar savu ķermeni un savām jūtām, un, protams, ja vien viņa pati to vēlas.
Lai atbrīvotos no negatīvās pieredzes nastas un notiktu dziedināšanās, ir jāpārstrādā sava smagā pieredze.
Pārstrādāt savu dzemdību pieredzi nozīmē saprast, kas īsti notika, apzinoties gan savu, gan ārējo apstākļu lomu dzemdību notikumu norisē. Abi šie faktori ir saistīti un tiem ir liela nozīme, meklējot atbildes. Tieši tāpēc katras dzemdības ir tikpat neatkārtojamas kā katra sieviete, kura laiž pasaulē bērnu. Lieliski, ja izdodas saskatīt, ka dzemdībās piedzīvotais izriet no tavas līdz tam piedzīvotās dzīves pieredzes.
Pārstrādāt dzemdību pieredzi nenozīmē to izskaistināt, sagrozīt vai tiktāl ar to sadzīvot, ka tā vairs nesāp. Pārstrādāt dzemdību pieredzi nozīmē daudz vairāk, proti, tikt pāri šķēršļiem, lai spētu dzīvot tālāk, notikušo pieņemot kā īpašu notikumu, kā rētu savā dzīvē, kura ir uz palikšanu un kura daudz var par tevi atklāt.
Ir svarīgi palaist dusmas un dot sev laiku sērām.
Sāpes nekur nepazudīs, tās ir paliekošas, tās neizzūd pavisam. Tāda ir sāpju daba. Nereti pēc neveiksmīgas dzemdību norises saglabājas vainas sajūta pret bērnu, kuram nebija iespējams sniegt labāku dzīves sākumu. Šī rēta saglabājas dvēselē līdzās ķermeniskajām rētām visu mūžu. Tomēr ir vērts to ar iejūtību aprūpēt, nevis izlikties, ka tā neeksistē.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
Ja tēma “Mammas un toksiskas attiecības” ir aktuāla arī Tev, pievienojies Laimīgo Mammu Skolā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
*Ja tevi šī tēma uzrunāja un vēlies tajā iedziļināties vairāk, aicinu tevi pievienoties Laimīgo Mammu Skolai. Martā runājam par “Dzemdību ietekme uz tālāko dzīvi”. Tev būs iespēja piedalīties tiešraidēs vai skatīties nodarbības ierakstā, kā arī izmantot marta materiālus. Visām skolas dalībniecēm ir pieejams arī visu iepriekšējo mēnešu tēmu un materiālu arhīvs. Priecāšos par tevi mūsu pulkā!
