Vai arī tu esi no bērna dzirdējis: “Stulbā mamma! Stulbais tētis!”? Kāpēc atmaksājas, ja sarežģītās situācijās vecāki paliek kontaktā ar bērnu, nevis sāk ar viņu strīdēties?
“Mammu, ej prom, tu esi stulba!” Kamēr bērns nerunā, vecākiem ir grūti iztēloties, kā tas var būt, ka viņu vēl tik mazais bērns varētu raidīt šādus nejaukus izteikumus viņu virzienā… Tomēr pienāk brīdis, kad kas tāds izskan arī no vismīļākā bērna mutes. Kas tādos brīžos notiek bērna psihē un kā jūtas vecāki, kad bērns viņus apsaukā?
Daudziem vecākiem ir sāpīgi dzirdēt ko šādu no sava bērna. Viņi var justies bēdīgi un sākt šaubīties, vai nav pieļāvuši kādas audzināšanas kļūdas. Vecāki, protams, var kļūt arī ļoti dusmīgi un atcirst bērnam: “Nerunā tādā tonī un nesaki man šādus vārdus! Neapsaukājies!” Daži pieprasa pazemīgu atvainošanos vai iekrīt garās audzināšanas lekcijās. Tomēr tas nepalīdz.
Ja bērns izjūt dusmas un naidu pret savu piesaistes personu, nav īpaši palīdzoši aizliegt viņam tā justies un uzvesties.
Bērni ļoti labi jūt un apzinās, ka ir lielā mērā atkarīgi no saviem vecākiem. Un tas savukārt rada viņos iekšēju konfliktu (īpaši tas notiek autonomijas fāzē starp gada un 3 gadu vecumu un vēlāk pusaudžu vecumā). No vienas puses, bērns vēlas būt liels un patstāvīgs, atbrīvoties no savām tuvākajām piesaistes personām, bet vienlaikus arī vēlas piederību un piesaisti tām.
Kad bērns saka: “Ej prom, tu esi stulba!”, viņš tikai cenšas kādu brīdi distancēties no saviem vecākiem. Tad ir svarīgi, lai vecāki spētu arī šādus teikumus uztvert ar sapratni: “Labi, es pagaidīšu, tu man joprojām esi ļoti mīļš!”
Sarežģītās situācijās ļoti palīdzētu tas, ja tu censtos izprast šo iekšējo konfliktu, ko bērns sevī piedzīvo. Šāda attieksme var palīdzēt un, iespējams, ka jau pēc īsa brīža bērns pārstāj “ienīst” savu mammu, un viņa atkal viņam ir ļoti mīļa. Ir labi, ja vecāki spēj neapvainoties uz bērnu, kad viņš tā izturas. Bērniem savukārt parasti paliek atmiņā šādas situācijas, kurās vecāki pat konflikta laikā spēj saglabāt mīlošu attieksmi un iztikt bez sodiem.
Protams, citreiz tas var nākties ļoti grūti, it īpaši, ja bērnībā pats esi piedzīvojis pretēju attieksmi. Bet tas var būt dziedinoši arī tev pašam, ja tu izdzīvosi šādas līdzīgas situācijas veselīgāk ar savu bērnu, nekā tas bija tev ar taviem vecākiem.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
