Tas, ka bērni daudzās situācijās meklē drošību pie saviem vecākiem, ir normāla un bērna attīstībai ļoti svarīga uzvedība. Ja bērnam ir izveidojušās tādas piesaistes attiecības, kurās rast mieru un drošību, tad viņš varēs daudz drošāk doties izpētīt un iepazīt pasauli. Ja vecāki spēj būt iejūtīgi un pieņem šo bērna vajadzību pēc piesaistes, tad bērns var kļūt drosmīgāks. Tas, kā bērns pēc tam parāda šo drosmi, ir atkarīgs tikai no viņa paša.
Bērna reakcija satraucošās situācijās ir arī cieši saistīta ar bērna temperamentu. Bērns, kurš ir ekstraverts un drošs, var ātri izveidot kontaktu arī ar svešu cilvēku, varbūt pat viņam uzsmaidīt. Turpretī bailīgāks bērns ātri vien jūtas pārāk satraukts un meklē uzreiz mammas vai tēta drošo klēpi. Lai kāds arī būtu tavs bērns, viņš noteikti vēlas, lai tu kā vecāks viņu pieņem un atbalsti viņa emocijās.
Zīdaiņi un mazi bērni vēl neprot tik labi sevi pasargāt no briesmām, tāpēc viņi ātri vien var sajust trauksmi. Un tas pats var notikt, kad viņi satiek kādu svešu cilvēku. Tādā brīdī ir ļoti svarīgi, lai vecāki spētu bērnu emocionāli pasargāt, lai viņš spētu pārvarēt savas bailes.
Tomēr būt līdzās bērnam viņa bailēs tā, lai tas tiešām palīdz, nevis satrauc bērnu vēl vairāk, daudzām mammām nav nemaz tik vienkārši. Viņas pašas bieži ir hroniski satrauktas un sabijušās par visu, kas notiek, un vēl vairāk par to, kas potenciāli varētu notikt. Nereti šajās situācijās viņās atmostas tāds sabijies un vecāku pietiekamu drošo klātbūtni nepiedzīvojis iekšējais bērns. Citreiz tās ir smagas pieredzes un zaudējumi, kas piedzīvoti vēlākā laikā, kas izpaužas šādās pastiprinātu baiļu reakcijās.
Vai arī tu pazīsti šīs bailes, kuru dēļ iespējams jūti saspringumu visā ķermenī, bet jo īpaši plecu daļā? Varbūt piedzīvo arī dažādas sāpes, miega traucējumus un tavas domas nemitīgi riņķo dažādos baiļu scenārijos? Cik stipras ir tavas ikdienas bailes?
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
