- Tu neuzņemies neko savā dzīvē mainīt, pat ja Tev ir ļoti grūti. Tu jūti, ka Tev neklājas pārāk labi, bet doties pie psihoterapeita, lai paskatītos uz to, kas īsti Tavā dzīvē ir noticis un ko tas Tev nozīmēja, šķiet neiespējami. Tā vietā Tu paliec tur, kur esi, pat ja tā rezultātā Tev neklājas labi.
- Tu atkal un atkal attopies neveselīgās attiecībās. Vai tā būtu mīlestība vai draudzība, daļa no Tevis neapzināti jūt īpašu saikni ar cilvēkiem, kas uzrunā Tavus senos ievainojumus. Viņi kritizē, ignorē vai manipulē ar Tevi, un tomēr Tu paliec. Ne tāpēc, ka Tu to vēlētos, bet gan tāpēc, ka tas šķiet tik pazīstami. Šī pazīstamā sajūta tiek jaukta ar patiesu drošību.
- Tu noniecini traumatiskas pieredzes – gan savas, gan citu. Tādi apgalvojumi kā “nebija nemaz tik slikti” vai “tā jau tolaik visi darīja” var liecināt, ka esi iemācījies, kā sāpes mazināt, nevis ļaut sev tās just.
- Tu nenosaki skaidras robežas, jo neesi piedzīvojis, ka Tu to drīksti darīt. Tu savā dzīvē paturi cilvēkus, kuri Tevi atkārtoti sāpina, ignorē Tavas vajadzības un uzvedas vardarbīgi. Ne tāpēc, ka esi vājš, bet gan tāpēc, ka Tevī ir dziļi iesakņojies uzskats, ka tuvība nozīmē sāpes. Teikt “nē” šķiet nepareizi, pat ja tas ir tieši tas, kas varētu Tevi pasargāt. Un bieži vien Tu pārāk vēlu saproti, ka Tavas robežas atkal tika pārkāptas.
- Tu atkārto to, kas Tevi sāpināja. Vai tā būtu agresīva uzvedība, emocionāls vēsums vai turpināšana funkcionēt, izvairoties no savām jūtām, Tu pamani, ka izturējies tā, kā bija ierasts izturēties bērnībā. Tas, kas kādreiz bija izdzīvošanas stratēģija, tagad ir automātisks process, un to bieži vien ir grūti pārtraukt.
- Tu esi stingrs pret sevi. Tava iekšējā balss ir stingra, prasīga, nežēlīga. Tu nerunātu ne ar vienu citu tā, kā Tu runā ar sevi. Paškritika, vainas apziņa un pastāvīga sajūta, ka neesi pietiekami labs, Tevi pavada klusi, bet pastāvīgi. Līdzjūtība pret sevi Tev šķiet sveša vai pat nepelnīta.
- Tu projicē palīdzības saucienu uz citiem. Tu uzreiz atpazīsti, kad kāds cieš un viņam nepieciešama palīdzība. Šajās situācijās Tev bieži ir gudri un iejūtīgi padomi. Bet, kad runa ir par Tevi, iestājas klusums. Tu atrodi iemeslus, kāpēc šobrīd nav laika parūpēties par sevi, kāpēc šādi vēl var turpināt vai kāpēc citiem palīdzība ir vairāk nepieciešama, nekā Tev. Šī izvairīšanās pasargā Tevi no sāpēm, ko Tu varētu just, pilnībā pievēršoties sev.
Pārtrauc šos uzvedības modeļus un izvēlies pārmaiņas!
