1. “Uz tevi vienmēr varēja paļauties, tu biji tik prātīgs.”
Es vēlējos, lai man nebūtu vienmēr tādam jābūt.
2. “Tu biji pārsteidzoši patstāvīgs savam vecumam!”
Nē. Es pastāvīgi biju pārslodzē, un neviens to nepamanīja.
3. “Tu biji pārsteidzoši patstāvīgs savam vecumam!”
Jūs nemaz nevarat iedomāties, cik tā bija smaga nasta, ko jūs man uzlikāt.
4. “Par tevi mums nebija jāsatraucas. Tu mums nekad nesagādāji problēmas.”
Tas nebija pareizi, es biju pelnījis, ka kāds par mani parūpējas.
5. “Kad tētis atkal vakarā ilgi nenāca mājās, tu vienmēr parūpējies par mammu. Tu biji tik atbildīgs!”
Man bija ļoti bail no tā, kas notiks, ja es to nedarīšu. Es vēlējos būt kur citur.
6. “Kamēr mēs ar tēti pa nakti strādājām, tu vienmēr mierināji mazo brāli, kad viņš modās. Tu viņam biji tik īpašs!”
Man liekas, ka man bija vismaz tikpat ļoti bail, cik viņam, taču es nedrīkstēju to izrādīt. Es ilgojos kaut mājās būtu kāds pieaugušais.
Šādi un līdzīgi tas varēja izskatīties un sajusties. Tas nebija pareizi! Tu biji pelnījis piedzīvot, ka vecāki rūpējas par Tevi, nevis otrādi!
Parentifikācija nozīmē lomu maiņu ģimenē, kurā bērniem tiek doti vecumam neatbilstoši uzdevumi, piemēram, pieskatīt jaunākos brāļus un māsas, rūpēties par slimiem ģimenes locekļiem vai sniegt emocionālu atbalstu vecākiem.
Iesaistītie bērni bieži neapzinās paši savas vajadzības un ignorē savas jūtas un vēlmes. Ilgtermiņā tas var izraisīt psiholoģiskas problēmas un slimības. Neskatoties uz šīm nopietnajām sekām, parentifikācija nereti netiek atzīta.
Viens no iemesliem ir tas, ka šie bērni bieži tiek slavēti par briedumu, atbildības sajūtu un neatkarību. Šīs īpašības mūsu sabiedrībā tiek augstu novērtētas un tiek uzskatītas par labas audzināšanas pazīmi. Tomēr ciešanas, kas slēpjas aiz šīs uzvedības, netiek pamanītas.
Gribi labāk saprast sevi un to, kā sākt sev palīdzēt? Dari to lēnām un iejūtīgi, ja iespējams, profesionāļa pavadībā! Tiekamies Vitas Kalniņas Laimīgajā skolā! Rezervē sev vietu jaunajam mācību gadam jau tagad!
