Nereti jau pavisam agri esam iemācījušies, ka, lai izdzīvotu, ir svarīgi pielāgoties saviem aprūpētājiem daudz vairāk, nekā viņi ir gatavi pielāgoties tev.
Esam noticējuši, ka nav pašsaprotami saņemt mīlestību bez nosacījumiem. Taču šo nosacījumu, kas jāizpilda ir simtiem! Klausīt tēti, atslogot mammu, piekāpties sīkajai māsai, nerādīties mājās ar sliktām atzīmēm, ieklausīties pieaugušo vajadzībās un palīdzēt viņiem ar to apmierināšanu, jo tad dzīve ir mierīgāka…
Šīs ir sešas pazīmes, ka savu labsajūtu esi ielikusi citu rokās (ir īstais laiks to mainīt!):
- Tu attaisnojies – Tu pārāk bieži attaisnojies par to, ko dari vai nedari, kā arī par to, ka pasaki kādam nē.
- Tu jūties citiem parādā – Tev nemitīgi ir sajūta, ka esi kādam ko parādā. Tādēļ Tu parasti citiem dod vairāk nekā uzdrošinies pieņemt.
- Tu piekāpies konfliktos – Tu nevari izturēt konfliktus, tāpēc Tu piekāpies vai atvainojies, lai tikai būtu miers.
- Tikšanās laikus nosaka citi – Tu pielāgo savu dzīvi citu cilvēku kalendāram un vari pieslēgties arī spontāni, tiklīdz otram ir atbrīvojies laiks.
- Vainas sajūta – ja apkārt valda slikts noskaņojums vai kaut kas noiet greizi, Tu jūties vainīga.
- Kaut kas ir jāpierāda – Tev ir sajūta, ka ir jāpierāda citiem, ka esi gudra, mīlestības vērta vai veiksmīga.
Varbūt kaut ko no tā atpazīsti, kaut kas iespējams tev bija citādāk. Tomēr ieradums meklēt mieru citos pie nosacījuma, ka viņi ar tevi ir apmierināti, tas ir daudziem ieēdies teju katrā ķermeņa šūnā.
Taču var atrast atkal sevi tajā visā! Tiešām var! Un var izturēt arī to, ka citiem tas nepatiks. Jo skaidrs, ka nepatiks. Es paņemšu Tevi mazliet pie rokas, kamēr Tu to iemācīsies. Labi?
