Cik ilgs laiks katram būs vajadzīgs, lai dziedinātos? Godīgi sakot, es nezinu. Es arī nezinu to, vai spējam kādreiz izdziedināties pilnībā vai “līdz galam”.
Bet es zinu, ka ir vērts iet šo iekšējās dziedināšanas ceļu. Ar katru soli tu vari piedzīvot arvien pieņemošākas attiecības ar sevi. Arvien vairāk mierīgas klātbūtnes sev. Jo attiecības ar sevi ir tās, no kurām nav iespējams ne aizmukt, ne izvairīties.
- Reizēm es aizmirstu, ka mani nemīl par to, ko es daru, bet par to, kas es esmu.
- Reizēm es aizmirstu, ka citu cilvēku vērtējumi un komentāri pasaka vairāk par viņiem nekā par mani.
- Reizēm es aizmirstu, ka es neesmu tas, ko citi par mani saka, bet gan tas, kāda es atļaujos būt.
- Reizēm es aizmirstu, ka arī manās sliktajās dienās es joprojām esmu vērtīga un mīlestības vērta.
- Reizēm es aizmirstu, ka lielākā daļa mīlestības, pēc kuras ilgojos, nav atrodama kaut kur ārpusē, bet gan manī pašā.
- Reizēm es aizmirstu, ka cilvēki, kas man par kaut ko uzbrūk, bieži ir iepriekš dziļi ievainoti, un tas nav saistīts ar mani.
- Reizēm es aizmirstu, ka ne tikai es, bet visi cilvēki ir nepilnīgi.
Un tad es sev atgādinu, ka es drīkstu tā justies, jo dziedināšanas ceļš nekad nav taisns un vienmērīgs.
Tad es vēršos pie sevis ar līdzjūtību un laipnību.
Ja tēma “Mammas un toksiskas attiecības” ir aktuāla arī Tev, pievienojies Laimīgo Mammu Skolā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
