- Lomu maiņa jeb parentifikācija – ja bērnus pārāk agri iesaista vecumam nepiemērotos uzdevumos, kas neatbilst viņu attīstībai, tas var radīt pārslodzi un bezpalīdzības sajūtu.
- Ķermeniska kontakta trūkums – bērniem ir nepieciešami apskāvieni un tuvība ar vecākiem. Ja šī vajadzība netiek pietiekami apmierināta, tas var radīt attiecību veidošanas grūtības.
- Panākumu gaidīšana – ja bērni uzaug mājās, kurās liela nozīme ir sasniegumiem, un ja mīlestība un pieķeršanās ir atkarīga no tiem, tas var bērniem kļūt par milzu apgrūtinājumu.
- Svarīgu cilvēku prombūtne – ja kāds no nozīmīgiem cilvēkiem bērna dzīvē nav viņam pieejams (piem., nāves vai šķiršanās rezultātā), arī tas var bērniem kļūt par emocionālu slogu. Tas nereti rada nedrošību un saasinātas bailes no zaudējuma.
- Vecāku konflikti – pat ja konflikti mājās nav saistīti tieši ar bērniem, bet gan vecāku savstarpējām attiecībām, tas tāpat var negatīvi ietekmēt bērna attīstību. Bērni mēdz uztvert šādus saspīlējumus un bieži vaino tajos sevi.
- Pāraprūpe – pārmērīga kontrole un rūpes traucē bērniem attīstīt patstāvību un autonomiju. Tas savukārt ietekmē pašvērtējumu un izaugsmi.
- Sāncensība brāļu un māsu starpā – nevienlīdzīga attieksme, kā arī nemitīga salīdzināšana var radīt sāncensību starp bērniem. Tā rezultātā bērni var justies nedroši, piedzīvot netaisnību un greizsirdību.
- Pārslodze un emocionāla nepieejamība – daļa vecāku ir tik ļoti pārņemti ar savām pašu problēmām, ka nevar parūpēties par bērnu vajadzībām un risināt viņu grūtības.
Bērnībā notikuši ievainojumi, kurus nereti mēdzam neievērot
