Autoritārs vai autoritatīvs audzināšanas stils? Atceros, ka pirms 18 gadiem, kad mācījos vadīt Bērna emocionālās audzināšanas grupas, abi šie termini vispirms man likās gandrīz identiski. Taču, lai arī cik līdzīgi tie izklausās, atšķirība ir ievērojama, un ir labi to zināt.
Bērniem ir vajadzīgas tādas piesaistes personas, kas ir lielas, stipras, gudras un laipnas. Viņiem vajag drošību un mīlestību.
Vārds “autoritāte” bieži vien asociējas ar kaut ko negatīvu, jo tas saistās ar varu un dominanci. Protams, tas arī ir viens no veidiem, kā var izpausties autoritāte. Vecāki var iegūt autoritāti, pielietojot savu varu un spiedienu, lai panāktu, ka bērns dara to, ko vecāki no viņa vēlas. Vecāki ir lielāki un stiprāki, un var diezgan ilgu laiku, teju līdz pusaudžu vecumam izmantot šo savu pārspēka pozīciju.
Taču, bērnam pieaugot, tas mainās, un tas parasti vairs nedarbojas, ja gribam bērnu par ko pārliecināt. Diemžēl šāda audzināšana bieži vēlāk atspoguļojas arī siltu un emocionāli tuvu attiecību neesamībā starp vecākiem un viņu. Bērns izvairās satikt vecākus un ar viņiem runāt, pārrauj attiecības vai arī uztur tās kā mokošu pienākumu. Atsvešināšanās un tuvu attiecību trūkums ir autoritāras audzināšanas sekas.
Ja vecāki ir autoritāte saviem bērniem, nevis izmantojot savu varu, bet gan rādot priekšzīmi, iejūtoties bērna ādā un runājot ar viņu laipni, tad tā ir autoritatīva audzināšana.
Ja vecāki ir autoritāte saviem bērniem, nevis izmantojot savu varu, bet gan rādot priekšzīmi, iejūtoties bērna ādā un runājot ar viņu laipni, tad tā ir autoritatīva audzināšana. Varbūt tu domā, ka tā tas nestrādā? Visi bērni savā būtībā vēlas sadarboties ar saviem vecākiem. Bērni, kuri aug cieņpilnās attiecībās, kurās vecāki ir iejūtīgi un toleranti, daudz biežāk ievēro vecāku norādījumus. Viņi to dara nevis bailēs, bet tāpēc, ka grib būt tikpat forši cilvēki kā viņu vecāki.
Tāpēc ir vērts atmest uzskatu, ka vecākiem ir jāparāda bērniem, kurš te ir noteicējs, izdarot uz viņiem spiedienu, pielietojot sodus un bieži aizrādot viņiem. Esi tāds vecāks, kas izrāda mīlestību un sapratni, kas atbalsta savu bērnu, dāvā viņam drošību un rāda viņam labu piemēru kā ar darbiem, tā ar vārdiem. Tādējādi tu dabiski kļūsi par autoritāti, kurai viņš vēlēsies sekot un līdzināties.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
