Tāpēc, ka traumēts?
RAIDIERAKSTS
“Tāpēc, ka traumēts?” ir manis veidots podkāsts ar informāciju par to, kā ikdienas dzīvē izskatās un tiek piedzīvotas psiholoģiskas traumatizācijas sekas.
Ar šo raidierakstu vēlos vairot cilvēku izpratni par to, kā rodas traumas, kādas sekas tās atstāj un kā ar tām iejūtīgi apieties. Es ticu, ka šīs zināšanas var mazināt daudzu cilvēku vainas un kauna sajūtu, kā arī uzlabot attiecības ar sevi un citiem.
Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.
Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/.
Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/par-mani/.
Diennakts krīzes telefons SKALBES – 67222922, 27722292.
Šajā lapā tiek pārpublicētas piecas jaunākās raidieraksta epizodes, pārējās epizodes iespējams noklausīties Spotify, Apple Podcasts vai manā YouTube kanālā.
Atbalsti raidierakstu, “uzsaucot” raidieraksta komandai virtuālu kafiju: https://www.buymeacoffee.com/attiecibas
#19 Kāda ir Tava "toksiskā" uzvedība attiecībās?
Kad pārī regulāri notiek konflikti, kas neved pie risinājuma, bieži vaina tiek meklēta otrā. Viņa vai viņas nespējā, neprasmē, negribēšanā, viņa traumatizācijās. Nereti viens no pāra pat jau ir uzsācis individuālu psihoterapiju un labprāt uz to pierunātu arī otru. Kamēr tas neizdodas, otra traumas (parasti bez viņa piekrišanas) tiek analizētas tāpat – “mājas apstākļos”.
Paralēli tam otrs tiek pierunāts uz pāra terapiju ar cerību, ka terapeits beidzot viņam/viņai paskaidros, kā tad ir “pareizi” būt kopā. Savā lielajā bezpalīdzībā aktīvākais un drosmīgākais partneris meklē palīdzību ārpusē. Otrs var piekrist aiziet līdzi, un pēc tā, ko atkal terapijas sākumā dzird par sevi kabinetā, to nožēlot.
Tam tiešām vajag kā lielu drosmi, tā arī labu pašrefleksijas spēju, lai ieraudzītu, ka visas grūtības nav meklējamas tikai otrā, bet lielā mērā arī paša uzvedībā un reakcijās. Pārmetot otram “toksisku” uzvedību, nereti ignorējam savējo.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– labas attiecības ir iespējamas par spīti tavām un otra traumatizācijām,
– kāda ir “toksiska” uzvedība attiecībās,
– izeja nav meklējama visu trigeru izskaušanā, bet gan spējā apzināties savas reakcijas un tās mainīt,
– cik svarīgi ir meklēt drošos saskares punktus dzīvē un attiecībās, uz ko balstīt jaunas attiecību pieredzes.
#20 Regulāras rūpes par sevi kā mocības
Parūpēties par sevi, savu ķermeni un vismaz par tā pamatvajadzībām būtu jābūt pašsaprotami un viegli. Tomēr, kāpēc tik daudziem labi zināmās un nepieciešamās rūpes par sevi ir tik grūtas? Īstenībā arī šeit varam meklēt un nereti atrast saistību ar traumatizācijām.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kāda saistība ir stabilai un labi regulētai nervu sistēmai ar ieradumiem un rutīnu,
– kāpēc var būt grūti pievērsties savam ķermenim un to aprūpēt,
– kā pietuvoties savam ķermenim un savām vajadzībām.
#21 Kāpēc šķirties ir tik grūti?
Kad izveidojam dziļu tuvību attiecībās ar otru cilvēku, neapzināti tajā iesaistās ne tikai mūsu apzinātā pieaugušā daļa, bet arī citas – gan veselās, gan ievainotās iekšējā bērna daļas.
Kamēr racionālā pieaugusī psihes daļa var pamatot, kāpēc šķiršanās process ir saprātīgs un varbūt pat vajadzīgs, tikmēr iekšējā bērna daļa baidās palikt bez šīm attiecībām. Reizēm šīs bailes var kļūt pat par visu pārņemošu izmisumu, apgrūtinot kā iekšējo, tā ārējo šķiršanās procesu.
Nepārstrādātās traumatiskās pieredzes, īpaši, ja tā ir bijusi attīstības trauma, bieži sevī glabā iekšējās daļas, kas ir atkarīgas. Īpaši to izjūtam šķiršanās gadījumā.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kādos līmeņos notiek šķiršanās process,
– kāda ietekme uz šķiršanos ir nepārstrādātām traumatizācijām,
– kas varētu palīdzēt tomēr realizēt šķiršanās procesu,
– par sērām un šķiršanos.
#22 Kad vecāku "mīlestības" ir par daudz
Smagas bērnības pieredzes veidojas ne tikai ģimenēs, kur bērni un viņu vajadzības pamestas novārtā. Ciešanas var radīt arī pārmērīga vecāku uzmanība un nodarbošanās ar bērniem. Nereti tas vairāk kalpo pašu vecāku vajadzību apmierināšanai, nevis bērnu labklājībai.
Šos attiecību modeļus un potenciālo kaitējumu atpazīt parasti ir grūtāk, jo no malas viss bieži izskatās skaisti un pareizi. Kā gan lai identificē brīdi, kurā visa labā kļūst par daudz? Un kā gan lai to pārmet centīgajiem vecākiem?!
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kādi varētu būt iemesli vecāku pārmērīgām un pārprastām rūpēm par bērnu,
– kādu ietekmi vecāku pārmērīgas rūpes var atstāt uz bērna attīstību,
– kādas sekas pieaugušā dzīvē šiem bērniem var novērot,
– kā ar šādu bērnības pieredzi atgūt pašnoteikšanos savā dzīvē.
#23 Drošības meklējumi un trauma
Ja tu joprojām ciet no traumatiskas pieredzes sekām, visticamāk esi viens no tiem, kurš pat tad, ja apkārtējie apgalvo, ka esi drošībā, un racionāli tam pat piekrīti, iekšēji tā nebūt nejūties.
Nedziedinātie pārdzīvojumi var izraisīt ne tikai ilgstošus baiļu stāvokļus, bet pat somatiskus simptomus. Šādā stāvoklī var šķist ārkārtīgi ticami, ka pasaule ir bīstama, cilvēki ir draudīgi un nekur nav iespējams justies droši.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kas ir neirocepcija un kāda tai saistība ar nedrošības izjūtu reālā drošībā,
– kā autonomā nervu sistēma mums palīdz, bet reizēm tomēr arī tur mūs apburtajā lokā,
– kā palīdzēt sev vairot drošību ikdienā.