Tāpēc, ka traumēts?
RAIDIERAKSTS
“Tāpēc, ka traumēts?” ir manis veidots podkāsts ar informāciju par to, kā ikdienas dzīvē izskatās un tiek piedzīvotas psiholoģiskas traumatizācijas sekas.
Ar šo raidierakstu vēlos vairot cilvēku izpratni par to, kā rodas traumas, kādas sekas tās atstāj un kā ar tām iejūtīgi apieties. Es ticu, ka šīs zināšanas var mazināt daudzu cilvēku vainas un kauna sajūtu, kā arī uzlabot attiecības ar sevi un citiem.
Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.
Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/.
Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/par-mani/.
Diennakts krīzes telefons SKALBES – 67222922, 27722292.
Šajā lapā tiek pārpublicētas piecas jaunākās raidieraksta epizodes, pārējās epizodes iespējams noklausīties Spotify, Apple Podcasts vai manā YouTube kanālā.
Atbalsti raidierakstu, “uzsaucot” raidieraksta komandai virtuālu kafiju: https://www.buymeacoffee.com/attiecibas
#14 Vai un kā raudāšana var palīdzēt?
Praksē bieži sastopos ar pieaugušajiem, kas neatceras, kad pēdējo reizi ir tā pa īstam izraudājušies. Raudāšana ir kaut kas, kas diemžēl daudziem asociējas ar nepatīkamām izjūtām – kaunu, bailēm, vientulību, izmisumu, bezpalīdzību… Nav daudz tādu, kas to sev ne tikai ļauj, bet arī zina, kā raudāšana palīdz un kāda raudāšana tikai vairo smagumu.
Protams, ka arī raudāšanas spēja vai nespēja lielā mērā saistās ar bērnībā piedzīvoto, sākot jau no jaundzimušā vecuma. Vajadzība pēc atslābuma ir viena no būtiskākajām vajadzībām visos vecumos, un raudāšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā to sasniegt. Tomēr nozīmīgas ir vairākas nianses.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kā atšķiras emocionāla raudāšana no refleksīvas raudāšanas,
– kāda ir raudāšanas funkcija,
– vai raudāšana vienmēr ir laba,
– kā būt līdzās kādam, kurš raud.
#15 Par ko pateikties narcistiskai mātei?
Attiecības ar mammu bērnībā parasti ir tuvākās un nozīmīgākās cilvēka dzīvē. Ja viss ir labi, tad bērns piedzīvo, ka māte ir cilvēks, ar kuru var justies drošībā, kurš redz bērnu tādu, kāds viņš ir, kurš pieņem, sniedz mierinājumu un beznosacījuma mīlestību.
Māte ir cilvēks, kurš sasilda gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kurš pieņem bērnu ar visām veiksmēm un neveiksmēm, nodrošinot tādus emocionālus apstākļus, kuros bērns var optimāli attīstīties un arī atplaukt visā savā patiesajā būtībā, realizējot pats savus talantus un dzīves mērķus, neatkarīgi no tā, kādi tie ir mātei.
Diemžēl ne visiem bērniem ir māte, kas spēj radīt šādu siltu un spēcinošu vidi, kurā augt. Ja māte ir ar narcistiskām personības iezīmēm, tad bērns ir tas, kuram ir jākalpo viņai un jāpiepilda viņas iekšējais tukšums. Bērns šādās attiecībās kļūst par objektu un tiek izmantots. Nereti tas turpinās arī bērnam pieaugot.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kā atpazīt narcistisku māti,
– kādas sekas uz cilvēka attīstību un dzīves kvalitāti var atstāt narcistiskas mātes ietekme,
– daži pieturas punkti, kā sev palīdzēt pieaugušā vecumā.
#16 Saprast savas dusmas
Dusmas ir jūtas, kuras daudzi cenšas slāpēt un par kuru izpausmi jūtas vainīgi. Bieži saņemu jautājumus – kā tikt galā ar savām dusmām?
Neiesaku dusmas aplūkot no perspektīvas, ka tas ir kaut kas, ar ko ir jātiek galā. Ir būtiski saprast, kā tās veidojas un kāda ir to saistība ar piedzīvotajām traumatizācijām.
Tad, kad saprotam, ka dusmās slēpjas nozīmīga izdzīvošanas enerģija, varam sākt uz tām skatīties savādāk.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kāda ir agresijas funkcija un kāpēc tā ir nozīmīga, lai mēs izdzīvotu,
– kā apspiesta dabiskā agresija kļūst par dusmām,
– kāda saistība bezpalīdzībai ar apspiesto agresiju un dusmām,
– kas notiek, ja dusmas nedrīkst izpaust un just, un tās uzkrājas,
– kā dusmas maigā un dziedinošā veidā pārvērst.
#17 Greizsirdība, bailes otru zaudēt un emocionāla atkarība
Emocionāli atkarīgs cilvēks parasti piedzīvo neadekvātas bailes zaudēt otru, bieži savu partneri, bet, iespējams, arī savu bērnu vai citu cilvēku. Bailes tikt pamestam viņš mēģina mazināt ar milzu kontroli pār otru.
Šādam cilvēkam ir vēlme saplūst ar otru, un viņi tic, ka bez otra nevar dzīvot. Dzīve ir pilna ar neuzticēšanos un greizsirdību, kas neļauj dzīvot pilnvērtīgi pašam savu dzīvi.
No attiecībām atkarīgajam cilvēkam ir grūti būt vienam un šķiet neiespējami pašam ar sevi justies labi. Milzīgā fokusēšanās uz otru, sekošana katram otra solim un mēģinājumi paredzēt otra vēlmes, dod īslaicīgu drošības izjūtu, taču ilgtermiņā izsmeļ visus iesaistītos.
Emocionāli atkarīgs cilvēks nevar savam partnerim uzticēties, neatkarīgi no tā, cik realitātē labs un uzticams šis cilvēks ir.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kādi ir emocionālas atkarības simptomi,
– kā rodas emocionāla atkarība un kāda tai ir saistība ar attīstības traumu,
– kādi ir dziedināšanās ceļa galvenie pieturas punkti.
#18 Spēja funkcionēt liela stresa apstākļos kā traumas sekas
Spēja turpināt funkcionēt augsta stresa apstākļos bieži tiek uzskatīta par priekšrocību. Tie ir cilvēki, kas izskatās stresa noturīgi, un daudzi citi viņus par to apskauž un apbrīno.
Taču, neskatoties uz ieguvumiem, tam ir arī augsta cena, jo parasti tie ir arī cilvēki, kas jūtas savā ziņā “nedzīvi”. Terapijā viņi mēdz atklāt, ka viņiem ir tāda sajūta, ka nekur pa īstam dzīvē nepiedalās. Viņiem šķiet gandrīz neiespējami just dziļas jūtas un intensīvu tuvību, tā vietā viņi vienkārši turpina darboties un funkcionēt, taču tas nesniedz piepildījumu.
Šajā epizodē dzirdēsi:
– kāda spējai labi funkcionēt augstā stresā ir saistība ar attīstības traumu,
– kā bērnībā varam apgūt, ka, nerādot un apspiežot savas jūtas, pasaule kļūst savā ziņā drošāka,
– kādas sekas ir tam, ka iemācāmies apspiest dabiskās stresa reakcijas,
– kādus soļus vari spert, lai sev ar šo palīdzētu un dziedinātos.
