Dažās ģimenēs nav atļauts atklāti runāt un brīvi justies. Tā vietā mēs pieņemam “noteikumus”, kas mūs apklusina ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Šie noteikumi nav nekur pierakstīti vai atklāti formulēti, taču tie ir redzami it visā. Lai izdzīvotu, kā bērni mēs tos arī ievērojām. Tagad, kad esam pieauguši, mēs tos varam apšaubīt un pakāpeniski no tiem atbrīvoties.
◆ “Kas notiek ģimenē, tas paliek ģimenē.” Tu esi iemācījies jaukt lojalitāti ar klusēšanu. Bet klusēšana bieži vien neaizsargā ģimeni, tā vairāk aizsargā to, kurš dara pāri citiem.
◆ “Arī mums neklājās viegli.” Tā vietā, lai saņemtu rūpes, Tu bieži piedāvāji mierinājumu citiem. Tu kļuvi par citu cilvēku sāpju nesēju, pirms apzinājies savējās.
◆ “Nekādas runāšanas pretī!” Tu nesacēlies, jo Tu centies tikt pamanīts sistēmā, kas jauca paklausību ar mīlestību. Tu drīksti teikt, ko domā, arī, ja kādam tas nepatīk!
◆ “Tu esi pārāk jūtīgs/emocionāls.” Kad Tev teica, ka Tavas reakcijas ir nepareizas, Tu sāki sev neuzticēties. Taču Tavs ķermenis nemeloja. Tava trīcēšana un karstums dusmās, Tavas asaras, Tava seklā elpa stāsta stāstu, ko neviens negribēja dzirdēt.
◆ “Bet tu mums esi parādā!” Mīlestība uz nosacījumiem šķiet kā līgums, nevis attiecības, kurās var augt. Tu drīksti atbrīvot sevi no šādām parādsaistībām.
◆ “Saņemies!” Emociju kontrole kļuva par izdzīvošanas stratēģiju. Taču iekšēji Tu bieži juties pārslogots. Jūtu apspiešana sniedz īslaicīgu aizsardzību, bet ilgtermiņā tā rada kā mentālas, tā fiziskas saslimšanas.
◆ “Ej uz savu istabu un neatgriezies, kamēr neesi nomierinājies.” Problēma nebija Tavas emocijas, bet gan Tavu aprūpētāju nespēja ar tām tikt galā. Tavas asaras nebija pārmērīgas. Tās bija īstas.
◆ “Nebija jau tik slikti.” Realitātes sagrozīšana jeb “gaslighting” ģimenē var likt tev apšaubīt realitāti. Tu vairs netici sev. Bet Tu vari uzticēties savām atmiņām, pat ja citi tās noliedz.
◆ “Tu esi tik nepateicīgs – mēs tev devām visu!” Pilns ledusskapis neaizstāj emocionālo drošību. Aprūpe nav tas pats, kas mīlestība. Tu drīksti vēlēties abus.
◆ “Ja tu mani patiesi mīlētu, tu…” Tā ir emocionāla šantāža, kurā tiek pieprasīta mīlestība. Tu esi iemācījies pielāgoties, lai saņemtu kādu laipnību, taču patiesai mīlestībai nav nosacījumu.
Dziedināšanās sākas ar atpazīšanu. Šodien Tu vari attiekties pret sevi citādāk. Mīloši, bez noniecinājuma un pieprasīšanas, ar sapratni un atbalstu. Dažreiz šis ceļš sākas ar vienkāršu teikumu: “Man vairs nav jāievēro šie vecie ģimenes noteikumi.”