Kādiem uzskatiem par sevi Tu tici?

Mūsu pašvērtējums veidojās jau bērnībā un jauniešu gados, un to ietekmēja vairāki notikumi, kurus mēs pat neapzināmies. Šajā rakstā uzskaitīšu dažus izplatītus neveselīgus uzskatus, kādiem cilvēki tic, un praktiskus ieteikumus, kā ar tiem strādāt.

  • Es neesmu tik svarīgs – šādas domas rodas, ja bērnībā nācās aizstāvēt kādu no vecākiem, kurš bija vājāks, vai ja ģimenē juties atstumts.

Ko darīt? – Centies domāt “manas vajadzības arī ir svarīgas” vai “esmu tā vērts, lai mani mīlētu un novērtētu”. Mācies teikt citiem, ko sagaidi un vēlies. Sniedz savam “iekšējam bērnam” nepieciešamo atbalstu, telpu un mierinājumu.

  • Es neesmu pietiekami gudrs – neatkarīgi no tā, cik daudz esi sasniedzis, tu neuzskati sevi par gudru un centies to no citiem slēpt. Tev ir augstas prasības pret sevi, tu centies visu paveikt perfekti. Iespējams bērnībā vecāki kritizēja tavas spējas.

Ko darīt? – Mēģini sevi iepazīt no citas puses, pajautā: “Kas man padodas? Kas man sanāk labi?” Pajautā arī citiem, kas ir tavas stiprās puses un kas tev padodas. Iesaku atbildes pierakstīt un pēc iespējas biežāk sev atgādināt.

  • Es esmu stiprs un patstāvīgs – iespējams ģimenē nedrīkstēji izrādīt vājumu, jo nevarēji uzticēties vecākiem. Aiz apgalvojuma “esmu stiprs” slēpjas uzskats “es esmu stiprs, jo es ne uz vienu nevaru paļauties”.

Ko darīt? – Ja ir grūti veidot ciešāku saikni ar partneri vai parādīt savas vājās puses, pievērsies tieši tām un trenē brīvprātīgu atkarību no otra. Atklāj draugiem kādu savu vājību vai ļauj, lai viņi tevi mierina grūtā brīdī. Tā iegūsi jaunu uzskatu “esmu stiprs, bet drīkstu būt arī vājš”.

  • Es esmu vislabākais – šādi domā narcistiski cilvēki, jo nevēlas justies zemāki par citiem un dzīvo ar pārliecību “ar mani viss ir labi, ar citiem gan nē”. Iespējams esi bērnībā ļoti sāpināts, tāpēc negribi to vēlreiz piedzīvot un labāk liec citiem justies slikti.

Ko darīt? Centies domāt “ar mani viss ir labi, un arī ar citiem”. Sākumā būs grūti, jo attiecības kļūs tuvākas un var būt grūti to izturēt. Bet ir vērts atteikties no izolēšanās un trenēt abpusēju uzticēšanos.


Raksta autore Vita Kalniņa.

Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.

 

 

Leave a comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *