- bērnībā Tu nepiedzīvoji, ko nozīmē būt patiesi sadzirdētam, redzētam un saprastam. Tā vietā Tevi atstāja novārtā un ignorēja.
- Tu neapzināti nes sevī bailes, ka kāds varētu ieraudzīt, cik patiesībā Tu esi “sabojāts”, “slikts”, “aptraipīts”, “nevērtīgs” vai “vājš”, ja pienāktu Tev par tuvu.
- dziļi Tevī mājo uzskats, ka Tev vispirms ir jākļūst labākam, skaistākam vai gudrākam, lai Tu būtu pelnījis veselīgas un labas attiecības.
- Tu bieži esi vīlies citos. Tu labāk izvēlies noslēgties, lai pasargātu sevi no atkārtotiem ievainojumiem. Taču šis aizsargmūris atvaira ne tikai sāpes, bet arī iespēju piedzīvot patiesu tuvību.
- vecāki vai citas piesaistes personas jau agrā bērnībā ievainoja Tavu uzticēšanos. Šī pieredze Tev rada grūtības pielaist kādu sev tuvu klāt un viņam uzticēties.
- Tu nevienam nestāsti neko personīgu par sevi, jo nevēlies kļūt par apgrūtinājumu citiem.
- Tu nevarēji būt tāds, kāds esi. Tu iemācījies pielāgoties un izlikties, lai atbilstu citu gaidām. Šī pielāgošanās Tev traucē būt autentiskam un izveidot patiesas un dziļas attiecības ar citiem.
- Tu jau bērnībā iemācījies, ka Tava klātbūtne citiem neko nenozīmē, Tevi ignorē un noraida.
Kāpēc jūtos tik vientuļi, lai gan man apkārt ir cilvēki? Iespējams, tāpēc ka…
