Kas patiesībā slēpjas aiz attiecību pārtraukšanas un kāpēc tā nav Tava vaina:
- Pārlieku kontrolējoši vecāki kontakta pārtraukšanu no pieaugušā bērna puses saistīs ar jebko citu, tikai ne ar savu paša vardarbīgo uzvedību.
- Pēkšņi Tu kļūsti par problēmas cēloni, jo esi pārāk vēss, nepateicīgs bezsirdis un Tu nespēj piedot, jo “viņi taču ir Tavi vecāki”.
- Tā uz to visu skatīties ir vieglāk, jo patiesība būtu pārāk sāpīga. Jo patiesība būtu, ka vecāks ir sāpinājis savu bērnu. Atkal un atkal. Un nekad nav to atzinis un par to no sirds atvainojies.
- Vecāks ar narcistiskām iezīmēm vēlas vienkāršu scenāriju – tu esi sliktais, es esmu upuris.
- Ja Tu šo vainu nepaņemsi, tad viņam būs jāsāk skatīties pašam uz sevi. Viņam būs jāatzīst, kas patiesībā ir noticis un ka ir šajā piedalījies un to veidojis. To viņš, visticamāk, neizturētu.
- Tāpēc Tava vēlme pēc distances tiek tulkota kā vardarbība un nepateicība.
- Tava atkāpšanās tiek uztverta kā uzbrukums. Tava pašaizsardzība tiek interpretēta kā sods.
- Taču Tu neattālinājies, lai kādu sāpinātu. Tu aizgāji, lai izdzīvotu, un beidzot sniegtu sev iespēju dziedināties, nevis turpinātu vardarbīgos attiecību modeļus arī nākamajā paaudzē.