Tu jūties atbildīgs par citu cilvēku emocionālo labsajūtu
Tu uzņemies aprūpētāja, starpnieka vai glābēja lomu – bieži vien tas notiek automātiski. Tu uzreiz sajūti noskaņojumu telpā un centies to regulēt, pat ja tas Tevi iekšēji nogurdina. Tavas vajadzības bieži vien paliek otrajā plānā. Nereti aiz tā slēpjas kāds dziļi iesakņojies modelis – klusa lojalitāte ģimenei, kurā emocionālā atbildība guļ uz Taviem pleciem jau no agras bērnības.
Ko tas nozīmē, ja kontakts ar ģimeni tiek pārtraukts?
- Kontakta pārtraukšana reti ir ātrs un nepārdomāts lēmums. Cilvēki pārtrauc kontaktēties ar ģimeni ne tikai tāpēc, ka jūtas aizvainoti. Parasti aiz tā slēpjas ilgs, sāpīgs process, ko raksturo robežu pārkāpumi, vardarbība, vilšanās vai attiecību vēsums. Daudzi dod ģimenes locekļiem neskaitāmas iespējas, cer uz pārmaiņām, skaidrojas un gaida, ka kļūs labāk. Ja nekas nemainās, bieži vien atliek tikai viens pēdējais solis – distancēties.
- Kontakta pārtraukšana nav atriebība, bet gan pašaizsardzība. Pārtraukt kontaktu ar ģimenes locekļiem nenozīmē kādu “sodīt”. Tas nozīmē – esmu atzinis, ka šajās attiecībās mana labklājība pastāvīgi tiek apdraudēta. Cilvēki neaiziet tāpēc, ka viņi kādā situācijā pārāk strauji vai nepārdomāti reaģē, bet gan tāpēc, ka ir palikuši pārāk ilgi. Un ir pienācis laiks sevi pasargāt.
- Daži vecāki vairāk sāpina nekā stiprina. Bioloģiskā radniecība negarantē emocionālu drošību. Daži vecāki apzināti vai neapzināti atkal un atkal sāpina savus bērnus, neuzņemoties atbildību un nestrādājot ar sevi. Šādos gadījumos kontakta pārtraukšana var būt vienīgais veids, kā palikt uzticīgam sev.
- Vainoju, lai nejustos vainīgs. Bieži vien atbildība tiek pārnesta uz personu, kura aiziet: “Tu esi tik nepateicīgs,” “Tu uzvedies nepareizi,” “Tu nedrīksti to nodarīt saviem vecākiem.” Bet neviens nejautā: “Kas šim cilvēkam ir nodarīts gadu desmitos, ka viņš ir pieņēmis lēmumu spert šo soli?” Bailes no tā, ka tiks vainoti un tiesāti, daudziem savu vecāku vardarbības upuriem liek turpināt klusēt un pakļauties.
- Kontakta pārtraukšana ir drosmīgs lēmums. Aiziet, kad visi apkārt saka, lai paliec, un kad Tu joprojām dziļi sirdī tik daudz vēlies saņemt no ģimenes locekļiem, prasa drosmi. Tas nozīmē beidzot respektēt savas robežas. Pēc kontakta pārtraukšanas daudzi pirmo reizi izjūt, ka var paši izlemt, ko vēlas savā dzīvē.
- Kontakta pārtraukšana var būt kā jauns sākums, bet bieži vien ne uzreiz. Ne visi, kas pārtrauc kontaktu, izjūt tūlītēju atvieglojumu. Sākotnēji daudzi piedzīvo intensīvas bēdas, vainas apziņu, vientulību vai nedrošību. Bet tiek radīta arī telpa dziedināšanai. Jaunām, veselīgām attiecībām. Tam, kas Tev pietrūka bērnībā, bet tagad vari sniegt šo pieņemšanu un laipnību pats sev.
Īsumā kontakta pārtraukšana ar destruktīviem ģimenes locekļiem nozīmē:
- Kontakta pārtraukšana neliecina par vēsumu, bet gan bieži vien ir pašcieņas izpausme.
- Tuvībai nekad nevajadzētu notikt uz paša psihiskās veselības rēķina.
- Ģimene ir svarīga, tomēr nav akceptējams, ka tā tās locekļiem rada ilgstošu kaitējumu.
- Nevienam nav jāpaliek attiecībās tikai tāpēc, ka jums ir radniecīgas saites.
Tava mentālā veselība un rūpes par to ir pietiekams iemesls, lai Tu pieņemtu lēmumu distancēties no kaut kā, kas Tev nedara labu. Tu drīksti pieņemt lēmumus, kas Tev nāk par labu – pat ja citi tos nesaprot.