Ja izjūti vainas sajūtu brīžos, kad varētu atpūsties, iespējams, bērnībā Tu:
- Iemācījies, ka saņemsi sodu par nekā nedarīšanu. Tādēļ Tev bija pastāvīgi jābūt modrai un gatavībā reaģēt.
- Pieņēmi, ka Tev nemitīgi jābūt produktīvam. Iespējams, jau agri bērnībā piedzīvoji, ka Tavu vecāku, brāļu vai māsu vajadzības ir svarīgākas par Tavējām. Tāpēc vajadzību pēc atpūtas Tu neuztver nopietni arī pašlaik.
- Piedzīvoji, ka Tev ir jāuzņemas atbildība par saviem vecākiem. Tas Tevī pastāvīgi radīja trauksmes sajūtu, ka Tev tūlīt būs uz kaut ko jāreaģē, kas notiek ar viņiem.
- Apguvi, ka saņemsi uzmanību un mīlestību tikai tad, ja atsauksies un būsi pieejams nekavējoties. Ja tas neizdodas, tad arī šobrīd nejūties mīlestības vērts.
- Piedzīvoji smagu zaudējumu. Tagad Tevi pavada bailes, ka kaut kas notiks un Tevi varētu pamest, tāpēc atslābt, lai atpūstos, nedrīkst.
- Pieredzēji nestabilus un nedrošus apstākļus, kā rezultātā baidies zaudēt modrību. Tāpēc parasti esi īpaši uzmanīgs un piesardzīgs un neļauj sev atslābt.
- Tevi vainoja par lietām, kuras bija ārpus Tavas kontroles. Tas Tevī radīja pastāvīgu vainas sajūtu, pat ja neko nebiji izdarījis nepareizi. Tas joprojām traucē relaksēties atpūtas brīžos.
