Tas būtu pārspīlēti teikt, ka narcistiski vecāki nekad nav laipni vai jauki ar savu bērnu, tomēr parasti šādi vecāki uz bērnu nemitīgi izdara spiedienu. Kamēr bērns vēl ir bezpalīdzīgs un pilnībā atkarīgs no vecākiem, kā tas ir zīdaiņa vecumā, bērns identificējas ar saviem vecākiem un ir viegli ietekmējams. Tā ir ideāla augsne narcistiska vecāka audzināšanas metožu pielietošanai.
Kad bērni ir vēl ļoti mazi, strīdi par viņu audzināšanu galvenokārt notiek vecāku starpā. Komplimentu un apbrīnas saņemšana no citiem cilvēkiem par viņa bērnu padara narcisu lepnu par sevi, nevis rada prieku par bērnu.
Kad bērns kļūst vecāks un joprojām atspoguļo savus vecākus pozitīvā veidā, reizēm narcistisks vecāks var būt pat mīļš pret bērnu. Tomēr tas ilgst tik ilgi, kamēr bērns viņa acīs uzvedas priekšzīmīgi un izpilda viņa vēlmes – tas ietver labas atzīmes skolā, labas manieres vai īpašus sasniegumus kādā noteiktā jomā, un vēl svarīgi, ka to pamana ārpasaule, tāpēc šie sasniegumi tiek dažādi uzsvērti sarunās ar citiem un par tiem var uzzināt vecāku sociālo tīklu ziņās.
Ja bērns piepilda viņa cerības, tad vecāks (parasti citu cilvēku priekšā) to apskauj vai pasaka kādu labu vārdu, jo diemžēl narciss nespēj mīlēt savu bērnu bez nosacījumiem.
Bet gaidītais perfektais cerību piepildījums nevar ilgt mūžīgi pat vislabāk audzinātajam bērnam. Katram bērnam kādreiz sāp vēders, viņš ir par kaut ko bēdīgs vai spontāni reaģē dusmās.
Empātijas trūkuma dēļ narciss nespēj pielāgoties un piedāvāt bērnam nepieciešamo atbalstu šajos brīžos, kad bērnam tas visvairāk ir vajadzīgs.
Viņa acīs bērns saceļas pret viņa gribu, ir nepaklausīgs, vājš, pietiekami necenšas un viņaprāt tas draud ar vēl lielākām problēmām nākotnē.
Narcistiskais vecāks uz to reaģē, parādot savu varu, kas, viņaprāt, ir vienīgais pareizais līdzeklis. Galu galā viņš vislabāk zina, kas ir labākais bērnam. Iespējams, ka daudzi narcistiski vecāki patiešām uzskata, ka šādi viņi rīkojas ar saviem bērniem vislabākajā veidā, piespriežot viņiem bargus sodus, uzliekot stingrus ierobežojumus un pieprasot pašiem tikt galā ar kaut ko, kas nereti nav atbilstoši spējām viņu vecumā.
Bērni lielāko daļu laika ievēro šos vecāku noteikumus, intuitīvi apzinoties, ka paklausība ir vienīgais veids, kā iegūt nelielu pozitīvu apstiprinājumu un arī piesaisti no narcistiskā tēva un/vai mātes. Tomēr viņi arī iemācās vecākam neuzticēties, jo tikai narcisa pašreizējais noskaņojums nosaka to, vai bērna pielāgošanās tiek novērtēta vai nē. Tā kā narcisa uzvedība bērnam ir absolūti neparedzama, viņam nav iespējams vienmēr pareizi pielāgoties un piepildīt visas cerības.
Bērna jūtas pastāvīgi mainās starp vēlmi mīlēt narcistisko vecāku un uztvert viņu kā nemitīgus draudus.
Ar kādu uzvedību un jūtām bērns reaģē uz narcistisku audzināšanu?
- Pastāvīgā spriedze un bailes kļūdīties, lai nesaņemtu dusmas vai noraidījumu no narcistiskā vecāka, izraisa bērnā dziļas šaubas par sevi, nedrošību, bailes un bezspēcību.
- Narcisa klātbūtnē viņš nevar vienkārši būt bezrūpīgs bērns, bet ir jādzīvo ar pastāvīga spiediena sajūtu, lai attaisnotu vecāka cerības.
- Bērns neuzdrošinās pateikt to, ko patiešām domā, bet saka to, ko narciss vēlas dzirdēt.
- Garastāvoklis un dusmu lēkmes ir bērna ikdiena. Narcistisko vecāku viņš uztver kā slēptas briesmas un nevar pilnībā atpūsties un atbrīvoties pat viņa prombūtnes laikā.
- Esot līdzās narcisa pastāvīgajai sevis cildināšanai, bērns jūtas bezcerīgi. Viņam rodas mazvērtības sajūta, kā arī vainas un kauna sajūta, jo viņš nekad nespēj izpildīt vecāka uzstādītos standartus.
- Neieinteresētība, ar kādu narciss izturas pret savu bērnu, kad tas nav viņam kādā veidā noderīgs, aizskar bērna pašcieņu. Viņš nesaņem uzmanību no sava vecāka vienkārši tāpēc, ka viņš ir.
- Kad bērnam tiek pievērsta uzmanība, tā vienmēr ir saistīta ar pakalpojumu vai atlīdzību. Tā viņš iemācās, ka mīlestība ir balstīta uz nosacījumiem.
Bērna prāts galvenokārt ir aizņemts ar gatavošanos narcistiskā tēva vai mātes pastāvīgajām garastāvokļa un uzvedības izmaiņām. Narcistiskā vecāka neparedzamība ne tikai subjektīvi, bet arī faktiski apdraud bērnu. Bērnam ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk. Vai narcistiskais vecāks būs laipns vai naidīgs pret viņu? Tāpēc viņš nedrīkst pieļaut kļūdas. Nemitīgā pakļaušanās narcistiskā tēva vai mātes kārtējām iegribām ļoti nogurdina un novirza bērna enerģiju no citiem uzdevumiem.
Šajā nemitīgajā spriedzē bērns pazaudē no redzesloka savas apzinātās un neapzinātās vēlmes. Viņš nespēj atrast pieeju savām visdziļākajām vajadzībām.
Viņš nemitīgi tiecas kaut kā iekarot narcisa beznosacījumu mīlestību. Reti kurš bērns atklāti saceļas pret narcisu, jo zemapziņā ir sapratis, ka viņa cīņa par patiesu pieķeršanos un mīlestību būs veltīga.
Pieredze, ka tevi nemīl tikai tevis paša dēļ, ir sāpīga katram bērnam. Daži pieaugušie joprojām dzīvo ar no tā izrietošajiem emocionālajiem ievainojumiem. Ja bērnībā nebija iespēju apgūt savu vajadzību pieņemšanu, diez vai vēlāk dzīvē tā vienkārši izdosies tās atpazīt un piepildīt. Pat būdams pieaugušais, narcistisku vecāku bērns romantiskās attiecībās, draudzībā vai darba vidē, cik vien iespējams, centīsies piepildīt citu cilvēku vajadzības, lai justos labi pats. Taču tas tā nedarbojas.
Sāpes un grūtības, ar ko saskaras bērni narcistisku vecāku ģimenēs, parāda, cik svarīgi ir, lai šie bērni atrastu uzticamus aprūpētājus ārpus savas narcistiskās ģimenes.
Cilvēki, kas atpazīst bērna emocionālo trūkumu un rīkojas, sniedzot bērnam izpratni un uzmanību, kuras mājās viņam pietrūkst, var izmainīt bērna dzīvi un spēju pieaugušā vecumā tomēr veidot veselīgākas attiecības.
Ieskaties lekcijā “Toksiskas attiecības”
Lekcijā uzzināsi:
→ kā atpazīt “toksiskas” attiecības,
→ kas notiek “toksiskā” cilvēka psihē,
→ kādas tipiskas manipulācijas izmanto toksiskais cilvēks, toksisku attiecību musturi,
→ kāpēc iekrītam šādās attiecībās,
→ kā pasargāt sevi no toksiskām attiecībām?
Iegādājies un atbalsti sevi ceļā uz mīlošām, iejūtīgām un patiesām attiecībām Tavā dzīvē! Lekcija sastāv no video (1.5h) un PDF darba lapām.
Ja tēma “Mammas un toksiskas attiecības” ir aktuāla arī Tev, pievienojies Laimīgo Mammu Skolā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
