Vienīgais, kas ar mani kādreiz nebija kārtībā, bija tas, ka es ticēju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā!
Uzskats, ka ar tevi kaut kas nav labi, var būt iesakņojies dziļi tevī jau sen – īpaši tad, ja jau kā mazs bērns juties “atšķirīga” vai “problemātiska”. Varbūt tu tiki uzskatīta kā pārāk jūtīga, varbūt pārāk atturīga vai pārāk slinka? Iespējams tevi dēvēja par pārāk aktīvu, pārāk bēdīgu, pārāk dumju, pārāk skaļu, vai gluži otrādi – pārāk klusu? Šo sarakstu noteikti varētu vēl papildināt.
Pārsvarā tie ir cilvēki no malas, kuriem šķiet, ka viņiem vajag izteikt savu vērtējumu par tevi dažādās tēmās un jomās. Tādējādi nereti var rasties priekšstats, ka kaut kas tevī ir par daudz vai arī par maz, ka kaut kas ar tevi nav kārtībā.
Katrs personības tips šādus izteicienus un citu vērtējumus uztver mazliet citādi. Kāds to uztver jūtīgāk, kāds mierīgāk, taču rezultāts parasti ir līdzīgs – parādās domas, ka kaut kas ar mani nav kārtībā. Un lai atkal iegūtu veselīgu skatījumu uz sevi, ir jāpieliek zināmas pūles.
Daži ieteikumi, ko varētu darīt:
- Mācies pieņemt, ka īstenībā tikai tu pati drīksti izvērtēt, kas tevī ir pareizs un kas nē.
- Saproti, ka šādi vērtējumi no malas nenosaka to, kas tu esi.
- Mācies būt iejūtīga un saudzīga pret sevi arī tad, kad neizdodas izpildīt tevis pašas izvirzītās prasības.
- Izturies pret sevi laipni.
- Kļūsti noturīga pret vecajiem ieradumiem, tai skaitā vecajiem domāšanas musturiem.
Bet pāri visam tev no sirds vēlu noticēt, ka ar tevi viss ir kārtībā! Tas, kāda tu esi, var reizēm nesakrist ar to, ko citi no tevis gaida, taču arī ar to viss ir kārtībā.
Tu esi pietiekama. Tu esi laba. Un vienmēr tāda esi bijusi.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
