Kā saprast savas dusmas pret savu bērnu? Kā vadīt savu emociju destruktīvās izpausmes, lai pēc tam nenožēlotu, nejustu kaunu un vainas izjūtu?
Nav noslēpums, ka cilvēka smadzenes lēmumus pieņem ārkārtīgi ātri. Tāds ir to darbs, jo to uzdevums ir mums ziņot, kā rīkoties būtu vislabāk. Mēs uztveram informāciju, apstrādājam un izvērtējam zibens ātrumā. Vai uztvertais ir kas man pozitīvs vai negatīvs? Atkarībā no izdarītā secinājuma notiek ķermeņa atbilde – vai nu tas paliek atslābināts vai arī izstrādā stresa hormonus un paātrina elpošanu. Šīs reakcijas savukārt rada ķermenī dažādas sajūtas, kuras nosaka tālāko uzvedību.
Iztēlojies, ka tev šodien ir norunāta svarīga tikšanās ar priekšnieci un tu vēlies ierasties laicīgi. Diemžēl bērna omīte ir saslimusi un tāpēc tev vēl jāpagūst aizvest bērnu pie auklītes. Tu sazvanies un vienojies ar viņu, ka drīz būsiet klāt. Tiktāl viss izdodas labi, līdz pēkšņi sākas drāma par to, ka bērnam ir pazudis viņa mīļais rotaļu sunītis. Bez sunīša viņš no mājām nekad neiziet. Tu sāc satraukties un pamazām kļūsti dusmīga par to, ka viņš tā iespītējies.
Stresa situācijā cilvēka prāts parasti it kā atslēdzas un nespēj vairs loģiski domāt. Briesmu gadījumā tas ir noderīgi, lai nodrošinātu izdzīvošanu, iedarbinot “cīnīties” vai “bēgt” stratēģijas.
Īstu briesmu gadījumā mēs noteikti nevēlētos palikt bez šīs smadzeņu funkcijas. Bet šobrīd, te pie durvīm pirms iziešanas no mājām, kad tas draud ar to, ka nokavēsi savu svarīgo tikšanos, dabas dotā izdzīvošanas stratēģija tev diez ko nepalīdz. Pakļauts stresam tavs prāts tikpat kā atslēdzas. Iespējams arī, ka šī situācija atgādina tev kādu citu stresa pilnu situāciju no tavas pieredzes, tādējādi uzreiz jau nointerpretējot šobrīd notiekošo par daudz draudīgāku nekā tas ir realitātē.
Dusmu ierosinātājs parasti nav tavu dusmu patiesais cēlonis
Dusmu ierosinātājs, šajā gadījumā bērna vēlme atrast sunīti, parasti nav tavu dusmu patiesais cēlonis.
Dusmas rodas tavas interpretācijas rezultātā, ko ietekmē iepriekšēja pieredze un kādi dziļāki emocionāli cēloņi, kas parasti nāk no pagātnes, un neapmierinātu aktuālu vajadzību rezultātā.
Tu iespējams pārnes pagātnes pieredzi, piedēvējot bērnam ļaunprātīgu rīcību. Steiga un bailes nokavēt, iespējams arī nespēja mainīt šo situāciju, ko pašlaik kontrolē tavs bērns nevis tu, varbūt arī hroniska neizgulēšanās vai vēl citas neapmierinātas vajadzības rada buķeti, kas ir kā palaidējmehānisms… Tu iekšā vāries un iespējams pārspīlē ar savām domām, kas noved pie tā, ka sevi un savas emociju izpausmes kļūst grūti kontrolēt.
Tomēr savu emociju destruktīvās izpausmes kā bāršanos, apsaukāšanos, grūstīšanos un citas nesmukas rīcības attiecībās ar citiem cilvēkiem, tai skaitā tavu bērnu, ir iespējams iemācīties vadīt. Emocijas nāk un iet un tā nav patiesā tava grūtība. Pavērojot emocijas no malas, tās ir kā viļņi, kuri paši no sevis atkal pazūd, taču tavi pieņēmumi un uzskati ir tie, kas var izraisīt postošu cunami.
Savu emociju destruktīvās izpausmes ir iespējams iemācīties vadīt. Emocijas nāk un iet un tā nav patiesā tava grūtība.
Atgriežamies pie stresa situācijas pirms iziešanas no mājas!
Ļoti iespējams tu biji visu sīki un smalki izplānojusi, lai šajā rītā nekas nenoietu greizi un tu ierastos uz tikšanos laikā, kad tavs bērns pēkšņi “iespītējas” un tu izdari sekojošus pieņēmumus:
- Viņš to dara speciāli! Viņš vienmēr tā dara, kad man ir kas svarīgs paredzēts.
- Es taču viņam teicu, lai labāk pieskata savu mīļmantiņu! Viņš ir tik neuzmanīgs!
- Viņš atkal pārspīlē!
- Vai man vajadzēja piecelties vēl agrāk? Vienmēr kaut kas tāds notiek tieši ar mani!
- Kāpēc omītei bija jāsaslimst tieši tagad? Vienmēr, kad man viņu vajag visvairāk, viņa atstāj mani likteņa varā!
Pietiek ar vienu šādu domu, lai tu nonāktu dusmu varā. Šīs spēcīgās jūtas nepiemeklē tevi, tāpēc, ka tavs bērns ir pazaudējis savu mīļmantiņu, bet gan tavu pieņēmumu dēļ.
Tieši mūsu domāšanas veids ir tas, kas izraisa aizkaitinājumu un dusmas. Tavi pieņēmumi ir tie, kas novērš tavu uzmanību no tā, kas notiek patiesībā.
Šādos apstākļos ir viegli sajaukt cēloni ar sekām, kā rezultātā visu vainu par savām sāpēm un stresu uzveļam “pāridarītājam” – bērnam, partnerim, omītei…
Ja tu šādā situācijā spētu apzināties, ka tavas emocijas ir atkarīgas no tavas interpretācijas par notiekošo, kas savukārt nosaka tavu rīcību, tu uz šo situāciju reaģētu citādāk. Apbrīnojami, kā bieži brīžos, kad aiz dusmām izdodas saskatīt savas nepamierinātās vajadzības, dusmas pāriet. No mammas, kas saka vai ar savu izturēšanos rāda: “Es dusmojos, jo tu tā uzvedies un vispār tu savu suņuku varēji meklēt ātrāk!” tu vari kļūt par mammu, kas spēj apzināties un varbūt arī pateikt: “Es šobrīd satraucos, jo gribēju pagūt ierasties uz savu tikšanos laikā un es lūdzu lai tu mani atbalstītu.” Tas nenozīmē, ka bērns vienmēr spēs sadarboties, ņemot vērā viņa vecumu un viņa apmierinātās vai neapmierinātās vajadzības, tomēr,
apzinoties savu dusmu rašanās iemeslus, tev būs vieglāk neiekrist destruktīvā uzvedībā, ko pēc tam var nākties nožēlot.
Par savu vajadzību un vēlmju apmierināšanu esi atbildīga vienīgi tu pati.
Lai tev būtu vieglāk, izsaki savas vēlmes skaļi ar lūgumu tevi atbalstīt. Pieprasīt, lai tās tiktu ņemtas vērā, ir diezgan bezjēdzīgi un parasti beidzas ar neveiksmi. Ja dusmu brīžos pārāk daudz koncentrēsies uz otra pakļaušanu vai sodīšanu, iztērēsi enerģiju, kas ir nepieciešama tavu vajadzību un vēlmju piepildīšanai.
Ar bērniem savukārt ir citādi, viņi daudzus gadus savu vajadzību apmierināšanā ir atkarīgi no pieaugušajiem, un paši par sevi parūpēties spēj visai ierobežoti. Tāpēc tad, kad esi apzinājusi savas vajadzības, ir vērts mēģināt sajust arī bērna vajadzības, un pēc iespējas palīdzēt to apmierināšanā. Arī vislīdzsvarotākā mamma diez vai spēs labi sadarboties ar nepaēdušu un neizgulējušos bērnu.
Atceries, ka egoists ir nevis tas, kas par prioritāti izvirza savu vajadzību apmierināšanu, bet gan tas, kurš šo vajadzību apmierināšanu gaida un pieprasa no citiem, jo pats to nav izdarījis.
Ja mammas dusmu tēma ir aktuāla arī Tev, ieskaties Laimīgo Mammu Skolas “Mammas dusmas. Kā no tām atbrīvoties?” tēmas materiālos par savu dusmu apzināšanos un veiksmīgāku vadīšanu. Dāvanā saņemsi visu skolas arhīvu un papildmateriālus “Ģimenes menedžmenta pārbūves plāns”, “Laimīga solo mamma” un “Laimīga pamāte”!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
