Mēdz teikt, lai ar kādu jautājumu vai tēmu pie psihoterapeita ir atnācis klients, viņa mamma vienmēr “ir kabinetā”. Ko tas īsti nozīmē?
Bieži vien uz jautājumu par to, kādas ir klientes attiecības ar viņas mammu, seko atbilde: “Ar mammu viss ir labi!” vai arī “Mēs esam kā labas draudzenes!” vai vienkārši “Mēs labi saprotamies”. “Taču mans partneris… viņš nekad nesniedz man to, kas man vajadzīgs… viņš mani nesaprot, viņš par mani nerūpējas, viņš mani pietiekami nemīl…”
Tas, ka šīs grūti remdināmās alkas pēc uzmanības, iejūtīgām rūpēm un atzinības īstenībā ir kaut kas ļoti sens un eksistējis jau labu laiku pirms šis konkrētais partneris vispār tika iepazīts, bieži paliek nepamanīts.
Tas, kas mums sāp saistībā ar sen piedzīvoto mammas mīlestības trūkumu, aizvainojumu par atraidījumu un nepievēršanos, lielākoties tiek pārnests uz citām attiecībām – ne tikai ar partneri, arī ar draudzenēm, kolēģiem, priekšnieku un pat bērniem.
Atzīt, ka kaut kas tomēr sāp tieši attiecībās ar mammu, daudzām ir neizsakāmi grūti, jo tas nozīmē, ka savā ziņā tiek satricināti paši pamatu pamati.
Un pat, ja es to atzīstu, vai saprotu, ka joprojām turpinu kaut ko gaidīt un pat pieprasīt no tiem, kuriem ar šīm īstajām sāpēm nav nekādas saistības? Un pat, ja gaidu nevis no citiem, bet no pašas mammas, cerot, ka viņa beidzot sapratīs un beidzot taču mainīsies, arī tas, visticamāk, nedarbosies un nesniegs cerēto.
Par to, kā atšifrēt attiecību mezglus ar savu mammu, kas īpaši cieši savelkas, kad pašas kļūstam mammas, runāsim Laimīgo Mammu Skolas septembrī. Atceries, ka, piesakoties skolā, Tevi gaida arī viss skolas arhīvs – tēmas “Veselīgas robežas”, “Apzināties savas vajadzības”, “Pašvērtējums”, “Nogurums” un vēl citas, kas Tevi lieliski atbalstīs Tavā mammas ceļā. Lasi vairāk šeit un piesakies šeit!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
