Dzīve nav iedomājama bez raizēm un problēmām. Reizēm var šķist gluži neiespējami par spīti visam notiekošajam saglabāt optimismu, nezaudēt cerību un ļauties pārmaiņām. Tomēr pastāv metodes, kuras palīdz dzīvē ienest vairāk paļāvības un viegluma.
Ir pierādīts, ka optimisti ir veselīgāki, un viņiem ir daudz mazāks risks saslimt ar depresiju. Optimistiem ražojas mazāk stresa hormonu, līdz ar to viņiem retāk ir paaugstināts asinsspiediens un mazāks risks piedzīvot infarktu.
Vēl viena priekšrocība būt optimistam ir tāda, ka viņiem ir vieglāk atrast draugus, partneri vai darbu, jo cilvēkus piesaista tādi cilvēki, kas spēj saredzēt labo, nevis uz visu skatās tumšās krāsās.
Optimisms ir veselīgs, jo tas pasargā no stresa un bailēm, kā arī palīdz nepadoties grūtībās un nezaudēt drosmi. Atšķirībā no pesimista, optimists, piedzīvojot problēmas un kritienus, nepadodas, bet gan tieši cenšas vēl vairāk, lai tiktu no grūtībām laukā.
Bet kā iegūt šādu pozitīvu skatījumu uz dzīvi, tā lai tas neliktos samāksloti? Kāds ir veselīgs optimisms?
Vispirms būtu jāsaprot, kādi faktori tad nosaka to, vai cilvēks uz savu nākotni raudzīsies ar cerību. To, pirmām kārtām, ietekmē tas, kādā ģimenē esi audzis. Ja tavi vecāki spēja saglabāt paļāvību un nepadevās arī grūtās situācijās, tad tas atstāja pozitīvu ietekmi arī uz tevi. Jau bērnībā un jauniešu gados tiek likts pamats tam, vai cilvēks sagaidīs no dzīves to labāko un raudzīsies ar cerību nākotnē. Vai arī viņš būs bailīgs un drīzāk negatīvi noskaņots. Protams, var būt tā, ka vienā dzīves jomā tu esi pilns optimisma, bet kādā citā ar to neiet tik viegli.
Jau bērnībā un jauniešu gados tiek likts pamats tam, vai cilvēks sagaidīs no dzīves to labāko un raudzīsies ar cerību nākotnē. Vai arī viņš būs bailīgs un drīzāk negatīvi noskaņots.
Lai iegūtu vairāk paļāvības savā dzīvē, nepietiek tikai ar pozitīvu domāšanu, ir nepieciešams vairot pozitīvas emocijas – apzināti krāt sev emocionāli pozitīvas pieredzes un notikumus. Vislabākajā gadījumā, praktizēt to katru dienu. Piem., mācīties just līdzi citiem, vairot pateicību savā ikdienā, priecāties par savu ģimeni un draugiem, mīlēt no visas sirds, izbaudīt tuvību ar partneri, priecāties arī par sīkumiem…
Ir jāmaina savs skatījums uz dzīvi
Daudzi pesimisti ir tik ļoti pieraduši sagaidīt to sliktāko, ka šīs domas viņos jau parādās automātiski, lai arī kas notiktu. Automātiskos procesus ir diezgan grūti mainīt, tas prasa laiku, bet labā ziņa, tas nav neiespējami.
Vari izmēģināt kādu no šīm metodēm:
- Mācīties no jauna pozitīvā veidā izvērtēt notikumus un situācijas (refraiming).
- Iztēloties, kas ir sliktākais, kas var notikt – šī metode mazina baiļu un negatīvo gaidu ietekmi uz tevi.
- Dienas noslēgumā pierakstīt, kas tev pa dienu ir izdevies un kādas tavas prasmes tev palīdzēja to īstenot.
Tomēr pat vislielākais optimists nav pasargāts no neveiksmēm, zaudējumiem, šaubām un kritieniem. Vienu no sliedēm izsit kāds traģisks dzīves notikums, bet kādam citam tā var būt arī maza krīze. Būtiskākais ir strādāt ar savu neapmierinātību un tikt tai pāri. Iemācīties veselīgi skatīties uz grūtībām un problēmām.
Tomēr pat vislielākais optimists nav pasargāts no neveiksmēm, zaudējumiem, šaubām un kritieniem. Vienu no sliedēm izsit kāds traģisks dzīves notikums, bet kādam citam tā var būt arī maza krīze.
Lai pārvarētu pat vislielākās dzīves krīzes, tev ir nepieciešama autonomija – apziņa, ka tu vari kontrolēt savu dzīvi un ietekmēt savu nākotni.
Lai uztrenētu paļāvību, tev varētu noderēt:
- Krāt tik daudz pozitīvu emociju, cik iespējams.
- Aktīvi un enerģiski iesaistīties pašam savā dzīvē.
- Meklēt savai dzīvei augstāku jēgu, kas neaprobežojas tikai ar naudas pelnīšanu, lai varētu sagādāt ēdienu un apmaksāt rēķinus.
- Saskatīt pat vismazākajās un ierastākajās ikdienas nodarbēs un lietās kaut ko pozitīvu.
- Būtiskākais ir darīt – ar visu sirdi un dvēseli. Un mācīties būt šeit un tagad, konkrētajā mirklī. Tad vairojas arī laimes un paļāvības sajūta.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
