Būt mammai tas ir neskaitāmu atbildību un darbību komplekts. Tas nozīmē rūpes un būt vienmēr pieejamai, kas rada gan fizisku, gan garīgu piepūle.
Lai cik ļoti sieviete gatavojas mammas lomai, vērojot arī citas mammas sev apkārt, reti kura tā pa īstam ir varējusi iedomāties, ka tas tas ir tik neticami nogurdinoši. Jā, arī priecīgi un pacilājoši, tomēr, ja nogurums ikdienā ņem virsroku, tad priekam bieži nepaliek ne spēka, ne vietas mammas ikdienā.
Nereti mamma uz laiku zaudē savu profesionālo lomu, jo arī mūsdienās sievietes pēc dzemdībām bieži paliek mājās ar mazuli un uzņemas mājas darbus. Galu galā, tas ir “tikai bērns”, kā nereti domā sievietes, kamēr viņām vēl nav bērnu.
Tomēr realitātē izrādās, ka būt par mammu nozīmē būt nemitīgi ar kaut ko aizņemtai, taču visās šajās aktivitātēs reti ir skaidri definēti un pabeidzami uzdevumi uzdevumi. Trūkst iespējas paveikt ko tādu, lai pašas un arī citi to uzskatītu par sasniegumiem vai arī vienkārši dienas beigās būtu sajūta, ka kaut kas patiešām ir paveikts.
Protams svarīgi ir, kādu nozīmi mēs piešķiram lietām un arī tam, ar ko nodarbojamies. Diemžēl uzdevumiem, kas saistās ar bērnu aprūpi, mūsu sabiedrībā joprojām netiek piešķirta pārāk liela nozīme.
Daudziem tas šķiet kas pašsaprotams un, salīdzinot ar dažādiem mācību vai profesionālajiem sasniegumiem, nevērtīgs. Mammas paveiktais ģimenē ikdienā bieži ir grūti izmērāms. Turklāt ir neskaitāmi daudz uzdevumu, kas īsti nav pamanāmi, lai tos kā novērtētu. Galvenokārt tās ir lietas, kas bieži vien prasa lielu iekšēju spēku.
Piemēram, tāds mammas ikdienas uzdevums ir raudoša mazuļa nomierināšana, viņa pierunāšana ģērbties, lai izietu laukā vai savukārt nākt pēc pastaigas iekšā, viņa nolikšana gulēt.
Taču mēs bieži aizmirstam arī par uzdevumiem, kurus uzskatām par pašsaprotamiem, jo tie “ir tikai daļa no ģimenes dzīves”. Tīrā veļa pati no sevis nenonāk skapī, un arī ēdiens negatavojas pats no sevis.
Tad, kad mamma atgriežas darbā, viņas dzīve lielākoties nonāk milzu pārslodzē, jo līdzās darba pienākumiem ir jāturpina veikt daudzi it kā nepamanāmie un nenovērtie uzdevumi ģimenē. Nereti darbā mamma var saņemt lielāku novērtējumu un atzinību, nekā mājās. Vismaz līdz brīdim, kamēr viņa tiešām var pilnvērtīgi tam pievērsties, jo mazulis ir vesels un tiek pieskatīts.
Taču nereti tas nav uz ilgu laiku, un tad mammas izaicinājums ir žonglēt starp darbu, bērnu un ģimeni, mēģinot izturēt savu vainas sajūtu un sajūtu, ka nevienā jomā nav pietiekami laba.
Izveido “esmu paveikusi sarakstu”!
Vai tev ir dažkārt ir sajūta, ka dienas laikā neizdari pietiekami daudz vai, ka neizdari neko? Šadās dienās izveido sarakstu ar lietām, ko esi paveikusi. Sarakstā iekļauj arī visas darbības, kurām tu citādi nepiešķir lielu nozīmi, piemēram, brokastu gatavošana, palīdzēšana bērnam apģērbties vai trauku mazgājamās mašīnas izkrāmēšana.
Tad dienas beigās tu vari ieraudzīt, kur un kā ir pagājis tavs laiks un kur palikusi tava enerģija. Nākamajā solī iedomājies, ka neviens nebūtu darījis visas šīs lietas. Ģimenes sistēma nedarbotos bez tava ikdienas veikuma.
Neatkarīgi no tā, kā uzdevumi tiek sadalīti tavā ģimenē: esi apzināta par to, ko tu dari katru dienu. Un neaizmirsti, ka esi vērtīga neatkarīgi no taviem sasniegumiem.
Saki to sev katru rītu un katru vakaru – un kad vien vēlies sevi stiprināt: “Es esmu vērtīga un laba tāda, kāda esmu.” Ar to tu spēsi pretoties savam iekšējam kritiķim.
Ja tēma “Mammas un toksiskas attiecības” ir aktuāla arī Tev, pievienojies Laimīgo Mammu Skolā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
